vietu.- Kā vērtējat izlases sniegumu Maskavā?Spēlējām normāli. Pēc nokļūšanas izdzīvošanas turnīrā komandai vajadzēja atgūties no nepatīkamā zaudējuma Itālijai, un puiši to arī spēja izdarīt. Cita lieta, ka pietrūka morālo un fizisko spēku pēdējai spēlei ar Norvēģiju. Vairākās epizodēs mums arī nepaveicās. Piemēram, ja tiesnesis būtu ieskaitījis vārtu guvumu spēlē ar Itāliju, viss varēja iegrozīties pavisam citā gultnē.- Kāpēc ar Norvēģiju tomēr bija tik bezzobaina spēle?Galvenā vaina meklējama spēlētāju psiholoģijā. Ukraina iepriekšējā dienā bija apspēlējusi Norvēģiju ar 3:2. Tikai papildlaikā norvēģi knapi izlīda spēlē ar austriešiem. Mēs šīs abas komandas bijām uzvarējuši, turklāt trīspadsmitā vieta jau bija nodrošināta. Šajā situācijā nav viegli sakoncentrēties vēl vienai spēlei.- Čempionāta laikā daudz runājām par skaitlisko vairākumu, bet pēdējā mačā pajuka spēle mazākumā.Divas ripas norvēģi iemeta lielā soda laikā. Rodžera (Laviņa) gadījumā nekā tāda nebija. Tiesneši videoierakstu neskatās, tāpēc arī lēmums bija tik bargs. Šis noraidījums salauza spēles gaitu. Mums jau tā bija tikai seši aizsargi, bet palikām ar pieciem. Galviņam sāpēja ceļgals, tāpēc skaitliskajā mazākumā visa slodze gūlās uz diviem aizsargu pāriem. Aiz muguras jau bija piecas spēles un sāka izpausties noguruma sekas.- Pirms čempionāta treneris teica, ka galvenais ir nekļūdīties sastāva izvēlē. Kādi ir secinājumi pēc turnīra?Mums jau nebija variāciju iespēju. Pirms paša čempionāta pāris kandidātu guva savainojumus, neatbrauca no aizokeāna Karsums, pirmajā posmā nespēlēja arī Sprukts, tāpēc beigās vairs nebija, no kā izvēlēties. Malā palika Guntis Džeriņš, bet viņu izsaucām uz otrā posma spēlēm. Kaut arī Guntis aizvadīja tikai vienu maču, visumā labi spēja iekļauties komandā. Jāatzīst, ka uzminējām ar astoņu aizsargu vešanu uz čempionātu. Pie sastāva modeļa septiņi plus trīspadsmit mums neklātos viegli. Otrā posma sākumā savainojumu guva viens no stabilākajiem aizsargiem Reķis. Pēdējā mačā nevarēja spēlēt Pujacs. Lielo sodu dabūja Rodžers, un čempionātu beidzām ar pieciem aizsargiem. Lai gan vienmēr jau būs tā, ka kādā pozīcijā varēja būt arī kāds cits spēlētājs.- Spēlētāju attieksme treneri apmierināja?Mums bija labs kolektīvs. Pat neatceros, kad vēl ir bijis tāds čempionāts, ka viss ir mierīgi bez neapmierinātajiem. Patīkami, ka aug laba jaunā maiņa. Piemēram, «melnā» maiņa (Rēdlihs — Bērziņš — Dārziņš) jau uzņēmās līdera lomu. Nākamajos čempionātos mums var būt laba komanda.- Vai ar Lipmanu jau bijusi saruna par turpmāko darbu izlasē?Palikšu vai ne — šis jautājums nav adresējams man.- Bet treneris pats grib turpināt darbu?Jā, protams. Vēlreiz atkārtošu, ka ir izveidojies labs kolektīvs, kurš nākotnē var sasniegt labu rezultātu.
Znaroks: sastāva izvēlē nebija variāciju iespēju
Oļegam Znarokam debija pasaules čempionātā galvenā trenera amatā beigusies ar ieņemto 13.vietu 16 komandu konkurencē. Izlases potenciāls noteikti bija augstāks. Pēc pēdējā mača ar Norvēģiju to atzina arī Znaroks. «Trīspadsmitā vieta neatbilst mūsu spējām. Vajadzēja būt augstāk.» Latvijas Hokeja federācija (LHF) izvirzīja uzdevumu iekļūt otrajā kārtā, tas ir, nedrīkstēja būt zemāk par 12.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.