Šajā nedēļas nogalē Pauls pārstāvēs Latviju Nāciju kausā Ķegumā. Tās viņam būs pēdējās sacensības uz moča, kas konkurētspējā krietni atpaliek no vairākuma sāncenšu spēkratiem.
Pastāsti īsumā par aizvadīto sezonu! Sākumā bija paredzēti daži starti pasaules čempionātā MX2 klasē, bet sanāca krietni vairāk.
Pauls Jonass. Vairāk vai mazāk tā sanāca, jo pirms sezonas bija plāns kļūt par Eiropas čempionu 250 kubikcentimetru klasē, bet pirmie posmi neizdevās tādi, kādus gribētos. Pasaules čempionāta pirmajā posmā Itālijā piedzīvoju kritienu un nedaudz satraumēju kaklu, tāpēc nākamajos posmos bija problēmas ar ātrāku noguršanu, «piedzinās» rokas. Viss bija galīgi šķērsām. Trīs mēnešus lēnām mēģinājām atgūt veselību. Tagad jau beidzot ir tā fiziskā gatavība, kāda bija pirms sezonas.
Kaspars Jonass, Paula tēvs. Faktiski sapratu, ka vairs nav vērts, jo Eiropas čempionātā mūs neinteresēja neviena cita vieta kā tikai pirmā. Lai labāk pierastu, adaptētos nākamā gada klasei, sapratām, ka vairāk jābrauc MX2.
Ar 125 kubikcentimetru motociklu vari pārvietoties arī ielās, ne tikai trasē. Vai izmanto šādu iespēju?
(Smaida.) Pašam ir KTM Duka, bet nav vēl tiesību. Tagad plānoju līdz oktobrim tās nokārtot, jo tad faktiski pārvākšos uz dzīvi Beļģijā, tāpēc gribētos, lai man vismaz ir ar ko pārvietoties tur.
Tiesību vēl nav, jo visu laiku biji prom?
Jā. Kad es biju samācījies teoriju un biju gatavs kārtot eksāmenu, atkal bija jābrauc prom. Tad vairs nebija laika. Visvairāk laika it kā ir ziemā, bet tad jau nevar nokārtot moča tiesības.
Pirms debijas MX2 - kā iztēlojies pāreju uz nākamo klasi, un vai tas īstenojās?
Kad pārgāju uz MX2 klasi, īpašu mērķu nebija. Galvenais bija sakrāt pieredzi, pierast pie konkurentiem, saprast, kāda ir braukšana tieši tajā klasē.
Un kāda tā ir?
Ir daudz sarežģītāk nekā 125 kubikcentimetru klasē. Tur tomēr pārsvarā brauc juniori, bet te - vīri, kuri nerespektē cits citu, iet uz pilnu banku.
Pirmo posmu atceries?
Jā, ļoti labi. It īpaši kritienu otrajā braucienā (smejas). Asiņojošs krekls, viss nobrāzts...
Kā tas notika?
Pirmajā aplī bija nedaudz nolaistīta trase, tā bija ļoti cieta, un uz to uzmetienu bija iebrauktas nelielas špūres. Uzmetu šķībi, un... Atceros jau to brīdi, kad cēlos augšā un skatījos, kā pārējie brauc garām.
Kādas ir vērtīgākās atziņas, ko ieguvi šosezon?
Domāju, ka esmu kļuvis mazāk agresīvs. Pirmajos posmos jau sākumā gribēju raut melnu, iet uz pilnu banku, bet tagad esmu iemācījies, ka brauciens ir garš un ka pirmajos apļos tik un tā visus neapdzīsi. Jā, pirmie apļi ir svarīgi, bet tie nav vissvarīgākie. Gandrīz visi braucēji pēdējos apļos piegurst, un tieši tad arī jāparāda savs labākais sniegums.
Kādi ir tavi trumpji pret konkurentiem MX2 klasē, un kādi ir viņu - pret tevi?
Oi! Jāpieliek vēl visur.
Vai fiziski vari konkurēt ar krietni vecākiem puišiem?
Protams, nevaru konkurēt ar 23 gadus veciem vīriem. Tas ir skaidrs. Šogad diezgan daudz fiziski strādāju. Turklāt esmu viens no lielākajiem un smagākajiem tajā klasē. Pārējie visi ir tādi... franči un itāļi, kalsnie un maziņie, bet man vēl ir daudz kur pielikt, sevišķi fiziskajā ziņā.
Fiziskā kondīcija ir svarīgākais, pie kā jāstrādā, pārejot uz nākamo klasi?
Jā, pavisam noteikti. Jebkurā pārejā ir ļoti liela atšķirība. Motocikli ievērojami atšķiras, ir jaudīgāki. Nav tik vienkārši.
...
Pastāsti, kā tu tiec galā ar skolas lietām!
Uz pēdējo Latvijas čempionāta posmu bija atbraukuši klases biedri. Tad nu es viņus satiku (smaida) pēc ilgāka laika. Mācīšos tālmācībā. Oktobrī braucu uz Beļģiju un būšu tur līdz Ziemassvētkiem.
Kā tas reāli notiek? Ik pa laikam atbrauc un mēģini kaut ko nokārtot?
P. J. Jā, mācos Aizputes vidusskolas 11. klasē. Kad atbraucu, nokārtoju visu nepieciešamo.
K. J. Man daudzi ir prasījuši - bet kā tad skola? Nu, var salīdzināt - spēlēt NHL vai NBA vai mācīties 11. klasē. Ko izvēlēties? Cilvēks ticis pie iespējas, kāda ir tikai vienreiz dzīvē. Otras tādas nebūs. Cilvēki jautā - ko darīs pēc karjeras beigām? Nu, tad arī mācīsies. Bet, ja palaidīsi garām iespēju sportā, to vairs neatgūsi, nesportosi jebkurā vecumā. Mācīties var jebkurā vecumā. Mana māte strādāja par skolotāju, pensijas vecumā ieguva augstāko izglītību. Protams, smadzenes jāattīsta, mēģināsim to sakārtot, bet mācības tagad nedrīkst traucēt viņa gaitām motokrosā. Uz viņa vietu rindā stāv tūkstošiem motobraucēju, bet izvēlējās viņu. Labākā vieta, kāda iespējama MX2 klasē. Tāda iespēja jāizmanto.
Visu interviju ar talantīgo motokrosistu Paulu Jonasu un viņa tēvu Kasparu lasiet pirmdienas, 22.septembra, laikrakstā Diena!