Kura reize GP rīkotājiem bija grūtākā — pirmā vai trešā?
Pirmā tomēr bija grūtāka, jo daudz ko nācās atklāt no jauna. Šoreiz daudz jau zinājām, tomēr nācās grūti strādāt, lai pēc ilgstošajām lietavām pienācīgā līmenī sagatavotu treku. Tas izdevās. Priecēja arī tas, ka tribīnes bija gandrīz pilnas — 8000 skatītāju Daugavpilij ir daudz. Taču vienmēr var labāk.
Kā šoreiz pietrūka līdz pilnai laimei?
Vispirms jau pašmāju braucēju sekmīga snieguma. Grigorijs Laguta slikti nobrauca tāpēc, ka sestdien nepiedalījās treniņbraucienos, bet bija ceļā no Salavatas. Grand Prix ir ļoti augsta līmeņa sacensības, kam jānoskaņojas pašiem un jāsagatavo tehnika. Šoreiz nebija ne tā, ne tā.
Vai nebija iespējas ietekmēt Lagutas lēmumu nestartēt Salavatā?
Bija, bet mēs to neizmantojām. Nav jau proletariāta diktatūras laiki. Viņam pašam bija jānonāk līdz šādam lēmumam. Trešajā braucienā neizturēja motors, jo tas nebija pienācīgi pārbaudīts. Tāpēc ir treniņbraucieni, kuros tiek pārbaudīta tehnikas gatavība. Šoreiz viņš to neizdarīja. Bogdanovs cīnījās, taču viņam bija tikai viena iespēja.
Kā vari raksturot šo sacensību iznākumu?
Pasaulē šobrīd ir aptuveni pieci seši top līmeņa braucēji, kas sadala uzvaras, un Kramps ir viens no viņiem. Finālā viņš nobrauca fantastiski — zaudēja startā, taču izmantoja visas spīdveja nianses, lai finišā būtu pirmais. Tas bija īsts saldais ēdiens visiem, kam patīk spīdvejs.
Vai GP posms Daugavpilī varētu notikt arī aiznākamgad?
Mēs par to cīnīsimies, taču zinu, ka būs grūti. FIM vēlme ir, lai visi GP posmi notiktu apjumtās arēnās un nebūtu atkarīgi no laika apstākļiem. Tāpēc mans nākamais sapnis ir jumts virs Lokomotīves stadiona. Tā nebūt nav utopija. Arī GP posmam Daugavpilī vēl pavisam nesen daudzi neticēja.
Cik Grand Prix posmiem Ribņikovam vēl pietiks spēka un izdomas?
Nākamajam gadam noteikti pietiks. Meklēju matinieku. Pagaidām nav. Spīdvejs Daugavpilī nebeidzas ar Grand Prix. Ir arī Lokomotīve, kas paņem daudz laika un spēka, jo startē Polijas pirmajā līgā (jau nākamajā dienā Ribņikovs bija Polijas pilsētā Ribņikā — A.V.).
Vai pēc šādām sacensībām var just, ka ir vairāk gribētāju kļūt par spīdvejistiem?
Spīdvejs nekad nebūs masu sporta veids. Gribētāju ir vairāk, nekā spējam uzņemt. Ir rūpīga atlase, ne visiem ļauj vecāki. Mūsu sekcijā trenējas aptuveni 10 puiku.