Šī gada jūnijā, kad Māra Štromberga vārdā nosauktajā BMX trasē Valmierā notika Eiropas kausa posms, Lakučs ar savu audzēkni, Latvijas šī brīža labāko elites braucēju, Kristenu Krīgeru atradās pie starta barjeras vēlu vakarā, kad sportistiem un treneriem trasē būt ir liegts. Līdz ar to Latvijas Riteņbraukšanas federācija nolēma Lakuču diskvalificēt BMX sacensībām uz pusgadu, bet, ņemot vērā, ka Krīgers trasē bija bez velosipēda, viņam tika piemērots nosodījums.
“Tā ir mūsu trase, mājas trase, tāpēc sacensību priekšvakarā ar Kristenu aizgājām to izstaigāt, lai labāk sagatavotos nākamajai dienai. Jāatzīst, ka jutos vainīgs sportista priekšā, jo tas bija ļoti saspringts laiks arī futbola komandai un es tīri fiziski spēju Kristenam veltīt ļoti maz laika. Arī tajā dienā no rīta nevarēju būt trasē, vienīgā iespēja to izstaigāt bija tikai vakarā. Tas nav nekas neparasts. Man ir savas metodes, kā noskaņot sportistu. Sacensību dienās ļoti daudz jāstrādā psiholoģiski, ar viņa galvu. Iedodu pārliecību, akcentēju punktus, uz kuriem trasē jākoncentrējas. Tas ir nepārtraukts darba process. Bija cilvēki, kuri to ieraudzīja un uzskatīja, ka veikts fair play pārkāpums,” intervijā Lakučs, kurš jau otro sezonu ir arī futbola komandas Valmiera fiziskās sagatavotības treneris, nenoliedz, ka pārkāpumu veicis, bet uzskata, ka mājas trases priekšrocības tiek izmantotas ikvienā valstī. “Principā trasē atrasties nedrīkstējām, lai gan īsti neredzu, ko mēs pret citiem ieguvām, izstaigājot trasi ar kājām. Ja kāds to uzskata par ļoti lielu pārkāpumu, lai tā būtu. Netaisnošos. Esmu tur bijis, to nenoliedzu un spriedumu pieņemu. Kas attiecas uz starta barjeru, runas, ka es esot veicis kaut kādas manipulācijas ar starta reakcijas laikiem, ir apvainojums nevietā. Nav jau nekādu datu.”
Kā skaidro Lakučs, tovakar veiktajā treniņā bija iekļauts efekts, ka sportists stāv startā pie barjeras, reaģējot uz gaismas un skaņas ātrumu. “Aiztaisot acis, tu domās izbrauc trasi, saproti, kāds katrā konkrētā vietā esi, kā tu tam noskaņojies. Izgājām, nolikām punktiņus, jo sacensībās ir svarīgi strādāt tikai zemapziņā. Apziņa ir jānoliek malā. Liels mentālais darbs. Nevienam pāri neesmu nodarījis. Vai ar to ietekmēju rezultātu? Ja nebūtu pārliecināts, ka ietekmēšu viņa rezultātu, es to treniņu nemaz nebūtu taisījis. Zinu, ka tas viņam ir svarīgi. Mēs to pirms sacensībām darām regulāri, kad ir iespējams. Vienkārši šeit, mājas trasē, tas bija iespējams. Izmantojām savas priekšrocības, jo mani tur zina, sportistu tur zina, tāpēc arī mūs ielaida. Ja kāds treneris uzskata, ka tas ir pārkāpums, varu tikai piekrist. Atzīstu, ka tur atrados, pārkāpums ir paveikts. Tomēr vēlreiz saku, ka darīju to kā treneris, izmantojot savas trases priekšrocības. Tā taču ir trase, ko es pats esmu būvējis un projektējis!”
Kā stāsta Lakučs, 2010. gadā, kad Latvijā tika gatavota Londonas olimpisko spēļu kopija, viņi līduši Nīderlandē uzbūvētās olimpiskās trases kopijas teritorijā, kur mērija un špikoja, lai atslēgas vietas varētu izveidot arī pie sevis un būtu konkurētspējīgi. Toreiz viņš mūsu valstī pasludināts par varoni, bet tagad diskvalifikāciju saņēma tieši pēc cita vietējā trenera Mika Puķīša saceltas ažiotāžas. “Drausmīgas. Tagad jau droši var teikt, ka drausmīgas,” Lakučs raksturo BMX saimē esošās savstarpējās attiecības. “Tas nav par vienu vai diviem cilvēkiem, bet par visiem kopumā. Kuram ir izdevīgi, tas pieslejas pie viena, kuram nav izdevīgi, pie otra. Nepārtraukti notiek tāds mazais kariņš, tomēr tas mūsu sporta veidā nav nekas unikāls.”
Līdz ar to Lakučs prognozē, ka BMX, kas olimpisko spēļu programmā tika iekļauts vien 2008. gadā, popularitāte pasaulē vairs neaugs. "Tagad divas olimpiādes vēl būs, nezinu, vai pēc tam arī. Sporta veids prasa ļoti daudz. Lai izaudzinātu sportistu, nepieciešams ļoti liels darbs un daudz resursu, bet par rezultātu nav nekādu garantiju. Sporta veidu jau uztur cilvēku masa, bet BMX sportā tās nav. Labi, tagad uz Parīzes olimpiskajām spēlēm francūži to virzīs, arī Losandželosā vēl būs, jo amerikāņiem ir tradīcijas. Taču tālāk sekos neziņa. Visur vai nu trūkst sistēmas, vai ir problēmas ar trasēm – vienam nepatīk, otrs sūdzas. Ļoti daudz kašķu un citu neizmērāmu lietu."
Visu interviju lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!