Čakšs uzvarēja ar rezultātu 84,56 metri, bet otrais finišēja Grīva ar 81,85 metriem', svinot dubultuzvaru šajā disciplīnā.
Čakšs jau pirmajā mēģinājumā laboja personisko rekordu, kas bija sasniegts 2018.gadā (83,89 metri), raidot "pīķi" 84,09 metru tālumā, bet nākamajā metienā šķēps lidoja vēl tālāk - 84,56 metri -, visu laiku labāko Latvijas šķēpmetēju sarakstā apsteidzot Voldemāru Lūsi (84,19 m) un pakāpjoties uz sesto vietu.
Arī pārējie četri metieni Čakšam bija tālāki par 80 metriem un trīs no tiem - arī par 81 metru.
Otrais finišēja Grīva, kurš personisko rekordu sasniedza piektajā mēģinājumā, šķēpu raidot 81,85 metru tālumā.
Ventspilnieks kļuva par 16.Latvijas šķēpmetēju, kam pakļāvusies 80 metru robeža, un visu laiku labāko šķēpmetēju sarakstā Latvijā viņš pakāpās uz 11.vietu.
Dubultuzvara šķēpa mešanā tika arī sievietēm. Jau septītajās sacensībās pēc kārtas šosezon uzvarēja Mūze, kura jau sestajās no tām šķēpu raidīja pāri 60 metriem. Šoreiz uzvaru atnesa 60,33 metri, kas tika sasniegti trešajā mēģinājumā.
Otrā ar pēdējā metienā sasniegto 58,91 metru bija Palameika, bet trešā - ārpus kārtas startējusī Anete Kociņa, kura no īsā ieskrējiena jau pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 58,42 metru tālumā.
Šķēpmetēji arī sasniedza sacensību augstvērtīgākos rezultātus pirmajā dienā. Čakšam viņa rezultāts deva 1166 punktus Pasaules Vieglatlētikas asociācijas (WA) disciplīnas salīdzinošajās tabulās, bet Grīvas rezultāts ir 1128 punkti. Savukārt Mūze par savu rezultātu nopelnīja 1084 punktus, kas bija dienas sestais vērtīgākais rezultāts.
Trešo vērtīgāko sacensību rezultātu sasniedza 800 metru skrējēja Līga Velvere, kura finišēja pēc divām minūtēm un 2,69 sekundēm, nopelnīdama 1115 punktus.
Latvijas junioru rekordiste Rūta Kate Lasmane ar rezultātu 13,75 metri uzvarēja trīssoļlēkšanā (1092 p.)., bet Mareks Ārents ar uzvaru kārtslēkšanā, veicot 5,25 metrus, nopelnīja 1061 punktu. Tikpat arī igaunim Ērikam Hāmeram, kurš ar tādu pašu rezultātu ierindojās otrajā vietā.
Lietuvietis Sims Bertašis bija pirmais 1500 metros - trīs minūtes un 41,21 sekunde (1090 p.), Modesta Juste Morauskaite uzvarēja 400 metros (53,22 sekundes - 1080 p.), bet viņu tautiete Ieva Zarankaite bija labākā diska mešanā, disku metot 59,51 metra tālumā (1062 p.).
Pēc pirmās dienas ar 114 punktiem vadībā ir Latvija un Igaunija, bet Lietuva sakrājusi 106 punktus.
Sievietēm Latvija ir vadībā ar 63 punktiem, seko Igaunija ar 61 punktu un Lietuva ar 57 punktiem. Vīriešiem labāk veicies Igaunijai, kam ir 53 punkti. Par diviem mazāk sakrājusi Latvija, par četriem - Lietuva.
Prezidenta balvas ietvaros sacenšas triju Baltijas valstu komandas.
Saspringtās situācijas dēļ Covid-19 pandēmijas ietvaros šoreiz nepiedalās Baltkrievijas un citu valstu sportisti.
Prezidenta balva vieglatlētikā šogad notiek no 14. līdz 15.augustam Ogrē, Ogres novada Sporta centra stadionā. Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās vieglatlētikas komandas titulu.
Valsts prezidenta balvu vieglatlētikā ir iespēja vērot televīzijas kanālā Sportacentrs.com TV.
Sacensības šogad tiek aizvadītas jau 26.reizi. Par Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā mājvietu uzskatāms Jāņa Daliņa stadions Valmierā, bet šogad vēl, ņemot vērā stadiona rekonstrukciju, sacensības norisinās Ogrē. Plānots, ka nākamgad sacensības atgriezīsies sev ierastajā mājvietā - atjaunotajā Jāņa Daliņa vieglatlētikas stadionā.
Galvenos apbalvojumus atlēti un komandas saņem īpašā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī.
papildināta visa ziņa