Tikmēr Latvijas šķēpmetēji gan vīru, gan dāmu konkurencē izcīnīja otrās vietas. Latvijas rekorda turētāja Madara Palameika savu labāko rezultātu uzrādīja trešajā mēģinājumā, sasniedzot 62,16 centimetru atzīmi, kas bija gana, lai ierindotos otrajā vietā. Par uzvarētāju kļuva lietuviete Liveta Jasunaite, kura šķēpu raidīja 63,98 metrus tālu.
Arī Gatis Čakšs izcīnīja sudrabu ceturtajā mēģinājumā, šķēpu aizmetot vien 78,74 metrus tālu, bet Patriks Gailums izcīnīja trešo vietu ar rezultātu 76,81 metri. Teju četrus metrus tālāk par otrās vietas rezultātu šķēpu raidīja pirmās vietas ieguvējs lietuvietis Edis Matusevičs, sasniedzot 82,58 metru atzīmi.
Diska mešanas sektorā bronzu izcīnīja Dace Šteinerte. Viņa piektajā mēģinājumā disku raidīja 49,57 metru tālu, bet uzvarētāja ar 55,43 metriem bija lietuviete Ieva Zarankaite.
Sprinta distancē - 100 metru skrējienā - dāmu konkurencē starp latvietēm labākā bija Līga Vecbērza, kura, finišējot pēc 12,11 sekundēm, izcīnīja piekto vietu. Šādu pašu vietu vīru konkurencē izcīnīja arī Emīls Kristofers Jonāss, distanci veicot 10,82 sekundēs.
Savukārt 4x100 metru stafetes skrējienā abu dzimumu komandas ieņēma pēdējās vietas. Trīs komandu konkurencē dāmas ar rezultātu 47,46 sekundes ierindojās trešo vietu. Šajā disciplīnā uzvarēja lietuvietes, kuras distanci veica 45,84 sekundēs. Tikpat neveiksmīgs skrējiens padevās vīru komandai, kas finišēja ceturtajā jeb pēdējā vietā ar laiku 41,45 sekundes. Tikmēr uzvarētāji baltkrievi finišā ieskrēja drošā vadībā, finišējot pēc 40,49 sekundēm.
Individuālajā 400 metru skrējienā dāmu konkurencē Viktorija Osipenko finišēja ar rezultātu 58,03 sekundes, kas deva vien sesto vietu deviņu dalībnieču konkurencē. Tikmēr starp vīriem ātrākais šajā distancē bija latvietis Austris Karpinskis, kurš distanci veica 47,90 sekundēs un tuvāko sekotāju apsteidza par 29 desmitdaļām.
800 metru distancē sievietēm piektā palika Patrīcija Cīrule, finišējot pēc divām minūtēm un 8,52 sekundēm, bet septītā palika Agita Švetere.
Trīssoļlēkšanas sacensībās sievietēm augstvērtīgāko rezultātu uzrādīja Olga Ignatjeva, kura aizlecot 12,05 metru tālumā, ieņēma vien septīto vietu. Uzvarētāja lietuviete Dovile Dzindzaletaite aizlēca par vairāk nekā diviem metriem tālāk, sasniedzot 14,26 metru robežu.
Kārtslēkšanā sieviešu konkurencē Latvija palika bez medaļām, jo Anete Jete Meiere, pārvarot 3,40 metru augstumu, ieņēma ceturto vietu. Pirmos trīs pjedestāla pakāpienus šajā disciplīnā ieņēma Igaunijas sportistes.
Savukārt labākais Latvijas tāllēcējs Elvijs Misāns otrajā mēģinājumā aizlēca 7,46 metrus tālu un izcīnīja trešo vietu. Tikmēr igaunis Hans Kristiāns Hausenbergs aizlēca 7,77 metru tālumā un izcīnīja zelta godalgu.
Pagalam neveiksmīgi starti Latvijas skrējējiem padevās 1500 metru skrējienā, kur labākais no latviešiem bija Pauls Ārents, distanci veikdams trīs minūtēs un 56,09 sekundēs, kas viņam deva septīto vietu. Pirmo vietu izcīnīja igaunis Kaurs Kivistiks, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 47,96 sekundēm.
Tikmēr 3000 metru kavēkļu skrējienā, Latvijas vieglatlēte Kristīne Jevsejeva distanci veicot 12 minūtēs un 4,89 sekundēs, izcīnīja trešo vietu. Pirmo vietu ar laiku 11 minūtes un 52,87 sekundes izcīnīja igauniete Saina Mamedova.
5000 metru skrējienā Salvis Gruševs distanci veica 15 minūtēs un 22,88 sekundēs, kas ļāva izcīnīt otro vietu. Viņš par pusminūti atpalika no lietuvieša Egidijusa Adomkaita, kurš finišēja ar laiku 14 minūtes un 52,10 sekundes. Otrs Latvijas skrējējs Krists Siņicins nefinišēja.
Baltijas izlašu kopvērtējumā pēc pirmās dienas līdere ir Igaunija ar 137 punktiem, bet otrā ar 115 punktiem ir Lietuva. Tikmēr trijnieku ar 85 punktiem noslēdz Latvija, tāpēc tai jācer uz labākiem rezultātiem svētdien, lai spētu pacīnīties ar kaimiņvalstīm.
Tradīcijām bagātākās vieglatlētikas sacensības Baltijā - Valsts prezidenta balva vieglatlētikā - norisinās sestdien un svētdien Ogrē. Divas dienas Baltijas valstu un Baltkrievijas spēcīgākie vieglatlēti cīnās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās vieglatlētikas komandas titulu.
Sacensības tiek aizvadītas jau 25.reizi, no tām jau astoto gadu formātā, kur par uzvaru kopvērtējumā cīnās Baltijas valstu vieglatlētu komandas. Pērn komandu kopvērtējumā ar desmit punktu pārsvaru triumfēja Lietuva, bet otro vietu ieņēma ilggadējā uzvarētāja Latvija.
Šīs sacensības no citām atšķiras ar to, ka uzvarētājus individuālajās disciplīnas apbalvo uzreiz norises vietā, savukārt Prezidenta kausu ieguvējus gan komandu, gan individuālajā kopvērtējumā apbalvo vēlāk, īpašā pieņemšanā pie Valsts prezidenta.