Rīgas kausi ir jau tradīcijām apaugušas sacensības, un organizatoriskajā ziņā jau ir zināma pieredze. Par ko visvairāk saistībā ar šīm sacensībām nākas domāt LVS?
Priecīgā vēsts ir tāda, ka Daugavas stadions ir slēgts rekonstrukcijai. Tas, protams, uz kādu laiku piebremzēs Rīgas kausu attīstību, bet galvenais ir šīs sacensības saglabāt, noturēt pašreizējo līmeni. Liels prieks par atsaucību no Ogres puses. No loģistikas viedokļa tā mums ir labākā alternatīva. Mums kā LVS jāpēta, ko vēl varam uzlabot, lai pēc gada vai diviem, kad mums būs atjaunots stadions, varētu sacensības organizēt augstākā līmenī.
Kāda ir LVS sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Daugavas stadiona rekonstrukcijas vadītājiem? Vai ir labs dialogs par to, kas mūsu vieglatlētiem tur nepieciešams?
Esam runājuši ar [Elmāru] Martinsonu, kurš ir rekonstrukcijas projekta vadītājs. Aicinājām viņu arī uz mūsu valdes sēdi, lai mūsu valdes locekļi tiktu iepazīstināti ar situāciju. Manuprāt, mums veidojas konstruktīvs dialogs. Elmārs ir arī uzrunājis mūsu savienības cilvēku, lai piedalītos viņu projekta sēdēs, lai viss mums svarīgais tiktu pārlūkots. Turam roku uz pulsa.
Jūsu prasībās ieklausās?
Es pat teikšu vairāk – viņi paši mūs uzrunāja šajā sakarā. Mēs, protams, esam ieinteresēti sadarboties, tāpēc deleģēsim savu pārstāvi.
Kādas ir būtiskākās priekšrocības, ko pavērs Daugavas stadiona rekonstrukcija, lai paceltu Rīgas kausu sacensības jaunā līmenī? Palielinātos sponsoru un ārzemju vieglatlētu interese par sacensībām?
Jūs jau nosaucāt tos galvenos ieguvumus, jā. Mēs noteikti apsvērtu arī iespēju pieteikt Rīgas kandidatūru Eiropas komandu čempionāta rīkošanai. Jo vairāk sportistu iepazīs mūsu jauno stadionu, jo interesantāk viņiem būs šurp braukt. Domāju, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi. Ja sportisti zina, ka jābrauc uz vietu, kur viss nodrošināts visaugstākajā līmenī, viņiem būs interesanti te braukt. Uz to arī tiecamies. Tad arī atbalstītājiem būs lielāka interese.
Vietējiem vieglatlētiem Rīgas kausi ir viena no retajām iespējām atrādīties vietējiem līdzjutējiem. Ko Rīgas kausi var piedāvāt ārzemju sportistiem jau tagad?
Arī viņiem tā ir iespēja. Latvijā ir pietiekami sportiska sabiedrība. Daudz cilvēku jau tagad skrien. Latvijā 2016. gadā vieglatlētika bija populārākais sporta veids. Tātad skaidrs, ka stadionos pulcēsies zinoši un sporta veidu saprotoši cilvēki.
Man, piemēram, vēl sportistei esot, starp vairākām līdzīgām sacensību norises vietām viens no izšķirošajiem faktoriem bija apstāklis, vai vietējie skatītāji orientējas sporta veidā. Labprāt devos uz tādām vietām, kur skatītāji saprot, ko es daru, cik vērtīgs ir mans rezultāts, cik grūti tas sasniedzams. Mūsu zinošie līdzjutēji ir viens no svarīgākajiem faktoriem.
Otrs apsvērums – mūsu vietējie sportisti var nodrošināt solīdu konkurenci. Mums ir zināmas tradīcijas, piemēram, tāllēkšanā, šķēpa mešanā. Šogad Rīgas kausu programmā iekļāvām arī augstlēkšanu, kas ir aizraujoša disciplīna. Galu galā, mums ir arī balvu fonds labāko vietu ieguvējiem.
Cik liels ir balvu fonds?
Divdesmit viens tūkstotis eiro sešām kausu disciplīnām.
Kas nosaka sacensību programmu – kurām disciplīnām būt Rīgas kausos?
Mēs skatāmies tās disciplīnas, kur mūsu sportistiem ir iespējas cīnīties par labām vietām. Tā vienmēr ir bijusi šķēpmešana un tad arī pārējie sporta veidi. Pēc ziemas sezonas skatījāmies mūsu vadošo sportistu rezultātus un pielāgojāmies. Tiesa, ne vienmēr iespējams visus labākos vietējos vieglatlētus sapulcēt kopā, jo sacensību kalendārs Eiropā ir visai blīvs.
Kāpēc nav kārtslēkšanas?
Pēc Daugavas stadiona rekonstrukcijas gribētos Rīgas kausos redzēt arī mūsu kārtslēcējus. Tā arī ir dinamiska un skatāma disciplīna. Man tā ļoti patīk.
Kuras ir šobrīd lielākās zvaigznes, par kurām jau zināms, ka tās būs redzamas šogad Rīgas kausos Ogrē?
Līna Mūze šķēpmešanā, arī Anete Kociņa, kura nesen uzrādīja ļoti labu rezultātu. Ja vietējie savstarpēji cīnās pasaules līmenī, tas vienmēr ir skaisti. Diemžēl Madaras Palameikas nebūs, jo viņai tajā pašā laikā jāstartē Jūdžinā. Citās sacensībās tajā laikā paredzēts piedalīties arī Laurai Ikauniecei. Trīssoļlēkšanā Elvijs Misāns startēs. Liels prieks, ka ziemā viņš ar lielisku rezultātu ielauzās trīssoļlēkšanas elitē. Simts metru sprintā kungiem pie mums viesosies sezonas līderis zambietis Sidnejs Siamē. Viņš varbūt nav gluži tik pazīstams kā Useins Bolts, bet sasniegtās 9,88 sekundes ir cienījams rezultāts. Domāju, mūsu sportistiem un publikai būs interesanti viņu redzēt uz skrejceliņa Latvijā. Tāllēkšanā būs spēcīgas meitenes.
Visu sarunu ar Inetu Radeviču lasiet trešdienas laikrakstā Diena!