Toruņā šoziem būs pirmās sacensības, tāpēc varētu būt lielāks uztraukums nekā citās reizēs?
Grūti pateikt. Pagaidām man vispār nav uztraukuma.
Tomēr situācija ir izveidojusies savdabīga. Galvenie mači būs pirmie sezonā?
Tā ir lielākā problēma, un tāpēc varbūt arī gaidāms labākais iznākums. Šobrīd īsti pat nezinu, kā šo situāciju vērtēt.
Esi optimistiski noskaņota?
Jā, es balstos uz treniņos paveikto darbu un to, kā ir veicies līdz šim.
Rudens ciklā divus ar pusi mēnešu biji dienestā un tagad pārstāvi armijas sporta klubu (ASK). Armijā iegūtais rūdījums palīdzēja sagatavoties vieglatlētikas sacensībām?
Es teikšu, ka dienests ir nācis par labu. Katrā ziņā tā slodze bija pilnīgi savādāka. Neko sliktu par armijā pavadīto laiku es nevaru teikt.
Visu laiku pavadīji kazarmās?
Brīvdienās mūs atlaida uz mājām, bet darbdienās dzīvoju pēc armijas režīma ar celšanos konkrētā laikā un iešanu gulēt, kad atļāva to darīt. Visa diena bija piesātināta ar dažādām aktivitātēm. Šad tad mācību laikā gulējām arī mežā pašu celtajos pončo, bija arī nakts pasākumi un trauksmes.
Zem pončo auksti nebija?
Es kā ļoti salīgs cilvēks sasildījos kustoties. Auksti bija, tāpēc kustējos daudz.
Kas pamudināja stāties armijā – piedāvātie finansiālie nosacījumi vai pašas aicinājums?
Sākotnējā doma bija tāda, lai būtu finansiālā stabilitāte. Vieglatlētiem tagad ir grūts periods, jo komercsacensību ir maz un aizbraukt uz mačiem ir sarežģīti. Tāpēc man jāsaka paldies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par doto iespēju.
Finansējumu saņem arī no Latvijas Olimpiskās vienības?
Jā, LOV mani atbalsta, un varu izmantot arī medicīniskos pakalpojumus, bet Olimpiskajā vienībā visu laiku ir jāizpilda noteiktie kritēriji. Ja tos neizpildi, tad arī viņiem nav interese atbalstīt.
Uz cik ilgu laiku esi dienestā armijā?
Parakstīju līgumu uz pieciem gadiem. Esmu sapratusi, ka savā ziņa tas ir arī mans aicinājums, jo armijā man ļoti patīk. Plānoju dienestu turpināt pēc sportiskās karjeras beigām.