"Kamēr notiek karš Ukrainā, es neredzu, kā Krievijas atlēti, vienalga, ar neitrālu vai savu karogu, varētu piedalīties sacensībās. Visi taču tāpat zina, kuru valsti viņi pārstāv un kā viņu panākumi tiek izmantoti Krievijā. Man tiešām grūti aptvert un saprast, kā SOK var kaut ko tādu vispār apsvērt un pieļaut," stāsta Tokijas olimpisko spēļu pusfināliste Samoilova, uzsverot, ka šajā situācijā jūtas kā ķīlnieces lomā.
Lai gan volejbolā šobrīd oficiālas informācijas par iespējamu Krievijas sportistu atgriešanos Pasaules tūrē nav, sportistu vidē tiekot runāts par šāda scenārija iespējamību. "Tīnas (Graudiņas, Anastasijas pārinieces – aut.) nostāja ir kategoriska – viņa uzreiz pateica, ka nepiedalīsies sacensībās, ja tajās būs Krievijas sportistes. Arī es noteikti negribētu spēlēt turnīrā kopā ar viņām, taču apzinos, ka pludmales volejbols man ir ne tikai vienīgais ienākumu avots, bet arī visa karjera, visa dzīve. Tas man tiek atņemts kāda cita nepareizas un nesaprotamas rīcības dēļ. Uzskatu, ka tā nav pareizi."
Samoilova pauž, ka minētajā situācijā absurdi ir mēģinājumi šādus lēmumus skaidrot ar to, ka sports esot ārpus politikas, vai agresorvalstu sportistu atgriešanos sacensībās attaisnot ar viņu diskrimināciju. "Ir, protams, žēl to sportistu, kuri tiešām iestājušies pret karu. Viens no vadošajiem Krievijas pludmales volejbolistiem Oļegs Stojanovskis kara pirmajās dienās savos sociālajos tīklos uz melna fona ievietoja paziņojumu, ka ir pret notiekošo, taču drīz pēc tam saņēma zvanu no “augšas” un viņam lika paziņojumu izdzēst. Tomēr šajā situācijā kompromisus nevajadzētu pieļaut. Vismaz, kamēr ir runa par nevainīgu cilvēku dzīvībām," norāda Samoilova, neslēpjot, ka Stojanovskis arī ir vienīgais no Krievijas bīčvolejbolistiem, ar kuru viņai kopš atklātās karadarbības sākuma notikusi kaut neliela komunikācija. No pārējiem par viņu nostāju praktiski nav bijis nekādas informācijas.
"Man galvā vienkārši nesaslēdzas tas, ka šie sportisti varētu atbalstīt karu, bet vairākums no viņiem arī neiestājas pret to. Tāpēc būtu ļoti nepatīkami, ja viņi tagad atgrieztos tūrē, it kā nekas nebūtu noticis. Ja viņi mēģinātu kvalificēties olimpiskajām spēlēm, rādīt fair play (godīgu spēli – angļu val.), kamēr viņu valsts dara tieši pretējo. Es esmu pilnīga pacifiste, tāpēc man tas nav saprotams."
Anastasija neslēpj, ka viņai šajā laikā ir grūti savienot savas sportiskās ambīcijas ar apziņu, ka, iespējams, Parīzes olimpiskās spēles var nākties izlaist, ja tajās piedalīsies Krievijas atlēti: "Šobrīd mēģinu tik tālu nedomāt, koncentrēties uz katrām nākamajām sacensībām, censties tikt uz olimpiskajām spēlēm. Ja nevarēšu tajās piedalīties, tad... Es pat nezinu. Cenšos par to nedomāt. Cenšos domāt par to, lai Ukraina uzvar karā, lai Krievija atzīst savu vainu. Ar izteikumiem un pārliecību varu parādīt savu nostāju, taču nejūtu, ka kā sportiste varu kaut kādā mērā šo situāciju ietekmēt."
Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas periods pludmales volejbolā sākās jau šī gada sākumā un punktu vākšana turpināsies vēl gadu. Šajā nedēļas nogalē Graudiņa un Samoilova piedalās Pasaules tūres Elite16 turnīrā Čehijas pilsētā Ostravā, pirmajā spēlē piektdien uzvarot pasaules čempiones Dudu un Anu Patrīsiju, bet jau pēc dažām nedēļām viņas abas būs iespējams redzēt arī dzimtenē, no 15. līdz 18. jūnijam gaidāmajā “Challenger” līmeņa turnīrā Jūrmalā.
Pilnu stāstu par sportistu cīņu gan ar SOK, gan okupantiem lasiet maija Sporta Avīzē, kas vēl nepilnu nedēļu atrodama preses tirdzniecības vietās.
Preses tirdzniecības vietas, kur joprojām atrodams Sporta Avīzes maija numurs, iespējams aplūkot ŠEIT!