Jau ziņots, ka Latvijas izlase Pekinā desmit spēlēs izcīnīja četras uzvaras, kas debijā paralimpiskajās spēlēs deva devīto vietu.
"Pārliecinājāmies, ka esam pieskaitāmi pie elites," saka Veidemanis. "Braucām uz Pekinu ar vēlmi parādīt kvalitatīvu sniegumu, lai pēc turnīra nav kauns. Situācija izveidojās tāda, ka varējām iekļūt "play-off" jeb četru labāko komandu skaitā. Pietrūka divu uzvaru, kurām bijām tuvu. Viena uzvara mūs šķīra no sestās vietas."
Treneris uzsver, ka Pekinā bija visi spēcīgākie Latvijas sportisti. Tomēr, runājot par iemesliem, kas traucēja nospēlēt vēl labāk, Veidemanis min psiholoģisko fonu komandas iekšienē, ko ietekmēja arī Aleksandram Dimbovskim analīzēs konstatētā saslimšana ar Covid-19.
"Tas bija liels slogs, jo nebija taktisko manevru, nevarējām veikt maiņas un atpūtināt kādu spēlētāju," skaidro Veidemanis. "Bija vēl divi sportisti - kontaktpersonas -, kuriem bija īpašs režīms, kaut arī spēlēt viņi drīkstēja. Sadzīvē praktiski netikāmies. Viņiem bija atsevišķas ģērbtuves, transports uz halli, viņi dzīvoja atsevišķi, un viss viņiem bija jānes klāt, jo iziet no istabiņas viņi nedrīkstēja. Stress komandā bija liels, un pietrūka kolektīvo emociju."
Stresu vairoja arī Latvijas ratiņkērlinga izlases lēmums atteikties no spēles ar Krievijas valstsvienību, kas izpelnījās plašu ārvalstu mediju atzinību, kā arī atbalstu sociālajās vietnēs, Latvijai saņemot uzslavas par drosmīgo un pamatoto soli.
Dažas dienas pirms paralimpisko spēļu sākumā tika diskvalificētas Krievijas un Baltkrievijas komandas. Krievija, iebrūkot Ukrainā, un Baltkrievija, sniedzot atbalstu Krievijai, tika pārkāpušas olimpisko pamieru, kas noslēgsies septiņas dienas pēc paralimpisko spēļu beigām.
"Mēs, spēlētāji un treneri, jau pirms došanās uz Pekinu jutām, ka kaut kas tāds varētu būt. Aizbraucot tur, runājām par to savā starpā. Latvijas Kērlinga asociācija un Latvijas Paralimpiskā komiteja mūs atbalstīja un ļāva pašiem izlemt, ko darīt," izlases principiālo soli komentē treneris.
Tāpat viņš atzīmē komandas izaugsmi, minot, ka pirms pieciem gadiem Latvijas valstsvienība spēlēja pasaules meistarsacīkšu B grupā.
"Kopš tā laika ar trim - četriem treniņiem nedēļā esam piedzīvojuši strauju izaugsmi. Pēc 14.vietas pirmajā gadā un 12.vietas - otrajā trīs pēdējos pasaules čempionātos esam saglabājuši vietu elites grupā, kur paliek deviņas labākās komandas," saka treneris.
Viņš izceļ to, ka daudzie ar kērlingu nesaistītu cilvēku uzmundrinājumi "Messenger" un "WhatsApp" platformās pat nakts stundās, kad Latvijā noritēja dažas no spēlēm, pārsteidza arī Latvijas izlases dalībniekus pašus.
Veidemanis saka, ka tas bija arī labs iedrošinājums citiem nākt un pamēģināt spēlēt, un varbūt ka tā izlasei pievienosies vēl kāds spēlētājs.
"Tagad svarīgi ir noturēt sportā jau esošos izlases dalībniekus. Piecus gadus esam intensīvi trenējušies, tagad būtu žēl neturpināt," saka treneris.
Jau otrdien agri no rīta treneris dodas uz Kanādu, kur Banfā no 12. līdz 26.martam notiks pasaules čempionāts kērlingā vājdzirdīgajiem.
"Esmu Ukrainas izlases treneris. Kanādas organizācijas padarīja finansiāli iespējamu Ukrainas vienības startu šajās sacensībās, uz kurām spēlētāji dodas no dažādām Eiropas valstīm," skaidro Veidemanis. "Komandas dalībniekiem paātrinātā kārtībā tika izgatavotas vīzas, un kļuva iespējama izlases dalība sacensībās."
Jau ziņots, ka pirmdien kā pirmie no paralimpiskajām spēlēm Latvijā atgriezušies Ojārs Briedis un Sergejs Djačenko, treneri Arnis Veidemanis un Rihards Jeske, kā arī fizioterapeite Signe Rinkule.
Latvijas ratiņkērlinga komandā bija skips Poļina Rožkova, Ojārs Briedis, Agris Lasmans, Sergejs Djačenko un Aleksandrs Dimbovskis, kā arī Latvijas ratiņkērlinga izlases galvenais treneris Arnis Veidemanis, izlases otrais treneris Rihards Jeske un fizioterapeite Signe Rinkule.
Latvija ziemas paralimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta otro reizi valsts vēsturē. 1994.gadā Lillehammerē Latviju distanču slēpošanā pārstāvēja Aldis Šūpulnieks.