Viņam vajag redzēt tā mazā prusaka acis, lai saprastu, kas viņam, ellē, ir padomā.Taču, ja šī saruna notiek internetā, izmantojot video zvanu, nekāds sakarīgs acu kontakts nav iespējams. Sarunu biedrs mazajā video logā blenž kaut kur uz leju, jo kamera atrodas viņa pieres augstumā. Lai palūkotos acīs, patiesībā jālūr WEB kameras melnajā caurumā. Tā abi sarunu biedri runā katrs savā caurumā un par normālu dialogu patiesībā nevar būt ne runas.
Jaunā displeja ideja ir vienkārša kā zīmulis. Pamīšus gaismu izstarojošiem elementiem tiek izvietoti jutīgi elementi, kas uztver gaismu no ārpuses.
Par šo tehnoloģiju sajūsmā plaukstas sit acu zīlīšu kustību detektoru
darboņi. Līdz šim programmas, kas reģistrē lietotāja acu bolīšanu,
izmantoja vienu vai vairākas video kameras ekrāna stūros vai malās.
Tagad programmas līdz pikseļa precizitātei zinās, kuram ekrāna
apgabalam lietotājs ir pievērsis uzmanību. Tas paver pilnīgi jaunas
saskarnes iespējas ne tikai izklaides industrijai, kas, saprotams,
ienesīs lielāko naudu, bet arī invalīdiem, kas daudz vieglāk varēs
vadīt datoru ar skatienu.
Ekrānā tiek izmantotas OLED diodes nevis
šķidrie kristāli, kuriem nepieciešams apgaismojums no sāniem vai
aizmugures. Vienā plānā virsmā kā divas vafeles ir iestrādāti divi
režģi – diožu režģis spīd cauri gaismas jutīgo elementu režģa “acīm”.
Pagaidām displeja izmērs ir vairāk nekā smieklīgs. Tas ir melnbalts,
1,2 cm mazs gabaliņš ar 320x240 punktu izšķirtspēju. Ekrāna kamera arī
ir diezgan čābīga; tai ir tikai 12 punktu izšķirtspēja.