Kembridžas universitātes vēsturnieki sliecas piekrist otrajam
variantam. Viņiem izdevies atrast pietiekami daudz apliecinājumu
par ieceļojušo vikingu kultūras dzīvi. Piejūras tautas savulaik
pamatīgi iebiedējušie vikingi no IX līdz XI gadsimtam pārvaldīja
lielu daļu tagadējās Anglijas teritorijas un faktiski ir neskaitāmu
britu priekšteči.
Aizdomīgi tīrīgi
"Viņi katru dienu sukāja matus, regulāri mainīja apģērbu un katru sestdienu mazgājās," darbā par ziemeļnieku tautas paražām Kembridžas universitātes vēsturnieki rakstīja, ka mīti par robustajiem, asinīm notašķītajiem karotājiem īsti neatbilst patiesībai. Arī viduslaiku hronists Džons no Valigfordas savulaik pierakstos atzīmējis, ka jūrasbraucēji no dāņu zemes bijuši tam laikam netipiski tīrīgi.
Par tradicionālo mazgāšanās dienu liecina pat sestdienas nosaukums dažās valodās. Piemēram, īslandiešu laugardagur tulkojumā nozīmējot "mazgāšanās diena". "Viņiem bieža mazgāšanās bija standarts, taču kristīgo anglosakšu skatījumā tas bija grēks," Viduslaiku skandināvu mitoloģijas pētniece Elizabete Rova žurnālam Der Spiegel stāstīja, ka kaimiņi ne vienmēr sapratuši ziemeļniekus. Iespējams, bailes no "dīvainajiem" iekarotājiem arī pamudināja teikās viņus attēlot kā mežoņus.
Vikingi bijuši kā apmāti ne tikai ar tīrību, bet arī teātri un dzeju. Aberdīnas universitātes arheologs Nīls Praiss uzskata, ka teātra izrādes bijušas ziemeļnieku kultūras neatņemama sastāvdaļa. "Bija lugas, kuras vikingi uzveda bērēs," stāstīja arheologs, kurš lasījis un salīdzinājis simtiem hroniku par ziemeļnieku apbedīšanas tradīcijām. Vienu no spilgtākajām uzrakstījis arābu diplomāts Ahmeds Ibn Fadlāns, kurš X gadsimtā bija devies Bagdādes kalifa uzdevumā un pa ceļam saticis skandināvu tirgotājus. Tikšanās brīdī vikingi bija zaudējuši savu līderi, un viņa bēres ilgušas desmit dienu. Turklāt pēc stingra plāna un ar katram iedalītu lomu. Piemēram, kāda vergu meitene tika izraudzīta par aizgājēja līgavu, pavecāka sieva spēlēja nāves vēstnesi.
Neobjektīvs vērtējums
Tiesa, visu pasākumu pavadīja alkohola straume, mūzika un sekss publiskā vietā. Tas stiprina viedokli, ka vikingi bija visnotaļ mežonīgi. Arābu diplomāts savā hronikā atzina, ka nekad neesot sastapis cilvēkus, kas spēj patērēt apreibinošus dzērienus tik lielā daudzumā. Tas, protams, stiprināja viņa un hroniku lasošo cilvēku viedokli par vikingiem kā mežoņiem.
Taču N.Praiss atgādina, ka A.Ibn Fadlāns, pēc kura hronikas motīviem tika uzņemta filma 13.kareivis ar Antonio Banderasu galvenajā lomā, uz notiekošo raudzījies "caur islāma brillēm". Kā zināms, šajā reliģijā alkohola lietošana ir aizliegta, tādēļ viņam liels daudzums varēja šķist pēc eiropiešu kritērijiem mērens alkohola patēriņš.
Britu zinātnieks vērš uzmanību uz to, ka līdz šim pētnieki ignorējuši vikingu kulturālo pusi. Arheologs atgādina, ka vikingu poēmu grāmata Edda sākotnēji rakstīta kā luga. Arī apbedīšanas rituāli kalpojuši par izrādēm, lai arī mums nepierastām un varbūt kādam šaušalīgām. Tajās loma atvēlēta pat mirušajam. "Šīs lugas bija kā traģēdija Hamlets," uzstāj N.Praiss. Tomēr viņam nāksies likt galdā ļoti nopietnus pierādījumus, lai pārliecinātu citus vikingu pētniekus, ka ziemeļnieki tiešām nākuši no kulturālas tautas.
vvin!