Pasaule ap tā dēvētajām hidrotermālajām atverēm jūras dibenā ir gaužām noslēpumaina vieta, kas ik pa laikam sagādā kādu pārsteigumu. Pēdējo gadu ekspedīcijās tur atrasti divus metrus gari jūras tārpi un dažādi citi iepriekš nezināmi mošķi. Tie dzīvo tik skābā vidē, kādu rada elektroierīces barojošajās baterijās.
Lai arī apstākļi šķiet ellišķīgi, ap šīm atverēm, kas izspļauj 400oC karstu, ar minerālvielām bagātu šķidrumu, uzkrājušies cilvēkiem derīgi resursi. Laikā, kad dabas bagātības tiek patērētas straujos tempos un visiem gribētājiem nemaz nepietiek, potenciālā ieguvuma iekārdinātos rūpniekus grūtības vairs nebaida.
Neiepazīta pasaule
"Tur ir unikāla dzīvības izlase. Mēs tur visu vēl neesam atraduši. Lai to izdarītu, mums jābūt pārliecinātiem, ka tur dodamies ar atvērtām acīm," ģeologs Moriss Taivijs no Vudsa Hola Okeanogrāfijas institūta aģentūrai AP uzsver, ka mūsdienās dzelmē vērts doties vien ar pienācīgu tehnoloģisko aprīkojumu.
Jūras ģeologs Pīters Rona, kurš 80.gados atklāja pirmos "skursteņus" Atlantijas okeānā, reiz šos reģionus raksturoja kā "citu pasauli". Tur dzīvo cauruļveidīgi tārpi un garneles bez acīm, kas ekstrēmajā vidē, visticamāk, ar sensoru palīdzību uztver infrasarkano starojumu.
Zinātnieki jau samērā sen uzzināja par ievērojamiem metālu krājumiem pie hidrotermālajām atverēm, taču piekļūt "zemūdens skursteņiem" nemaz nav vienkārši. Atveres parasti atrodas seismiski aktīvā zonā. Piemēram, Atlantijas okeāna vidū vai Klusajā okeānā tā dēvētajā uguns aplī, kas izstiepies no Amerikas rietumu piekrastes līdz pat Āzijai un Jaunzēlandei.
Tektonisko plātņu saduršanās vietā jūras ūdens var iesūkties Zemes garozā, kur tas sakarst un no akmeņiem uzsūc minerālus.
Kad ūdens ir pietiekami "satracināts", tas laužas virszemē, precīzāk, jūrā. Vēsajos ūdeņos minerāli atdziest un pārvēršas cietās vielās.
Milzīgi krājumi
Līdz šim visā pasaulē atrastas aptuveni 200 aktīvas hidrotermālās atveres, taču tikai ap desmit esot pietiekami daudz minerālu, lai būtu vērts tos apgūt, liecina Starptautiskās Jūras dzīļu pārvaldes dati. Ģeologi nenoliedz, ka būtu vērts pārbaudīt arī neaktīvos skursteņus, jo ap tiem droši vien sakrājies ne mazāk minerālu.
Ja var ticēt pārvaldes izplatītajai informācijai, ap dažām atverēm esot ap 100 miljoni tonnu derīgo nogulsnējumu. Tomēr dati ir aptuveni, jo teritorijas nav pietiekami labi izpētītas, lai izteiktu precīzas aplēses.
Pirms globālās ekonomiskās krīzes pieprasījums pēc metāliem bija tik ļoti pieaudzis, ka daudzas valstis pastiprināti meklēja iespēju piekļūt vērtīgajai rūdai. Arī tādas derīgo izrakteņu ziņā apdalītas zemes kā Ķīna un Indija. To speciālistu skatieni pavērsās uz okeānu.
Simtiem miljonu dolāru vērtais projekts vēl ir apspriešanas stadijā, taču jau tagad investori izrāda interesi par metālu meklēšanas un izcelšanas tehnoloģijām. Ja ieceres īstenosies, šis būs ienesīgs un masu mediju uzmanības lutināts pasākums.
Nākotnes raktuves
Pirmie pie plašas publicitātes varētu tikt kanādieši no kompānijas Nautilus Minerals. Viņi runā par iespēju apgūt raktuves pie Papua-Jaungvinejas. Tās atrodas 1600 metru zem ūdens, un rakšanas darbus varētu veikt ar līdzīgu ierīci, ko naftas kompānijas izgatavoja cauruļvadu ierakšanai jūras dibenā. Tas ir no attāluma vadāms 180 tonnu smags robots, kas atskaldīs rūdas, ieliks kravas nodalījumā un vedīs uz kuģi.
Lai okeāna virskārtā neiepludinātu skābo ūdeni, kas varētu nogalināt virspusē dzīvojošos ūdens iemītniekus, rūdas tiks ieliktas jūras ūdens maisījumā, kuru pēc tam izsūknēs. Kanādas firmas vadītāji cer, ka varēs sākt darbu jau 2011.gadā, ziņo aģentūra Reuters.
Lielākā daļa hidrotermālo atveru atrodas ārpus valstīm piederošajiem ūdeņiem atklātā okeānā, tādēļ ar atļauju iegūšanu būs jārunā vien ar Starptautisko Jūras dzīļu pārvaldi. Ja tā dos zaļo gaismu, jau nākamajā desmitgadē sākšoties vērienīgi minerālu rakšanas darbi.