Pirmā par šādu ieceri marta vidū paziņoja sporta statistikas mājas lapa StatSheet. Rezultātu apkopotāji plāno, sākot ar vasaru, pilnīgi visus tekstus radīt ar algoritmu palīdzību. Tas nozīmē, ka cilvēki vairs nepieliks roku rezumējošo tekstu radīšanā. Tie tiks pasniegti blogu formā un idejas autori apņēmušies panākt, ka deviņi no katriem desmit lasītājiem noticēs, ka tekstu rakstījis cilvēks.
Otrie celmlauži ir Ziemeļrietumu universitātes Makormika inženierzinātņu skolas Saprātīgās informācijas laboratorijas pārstāvji. Viņi izstrādājuši StatsMonkey algoritmu, kas, balstoties uz statistikas datiem, rada sporta spēļu aprakstus. Sistēma nav sarežģīta. No statistikas tiek izvēlēts labākais spēlētājs un viņa sasniegums tiek iepīts iepriekš sagatavotās frāzēs par izcilo veikumu. Tālāk secīgi tiek izklāstīti komandas biedru un pretinieku sasniegumi. Ja svarīgākie notikumi risinājušies pēdējās sekundēs, programma teikumu pēc teikuma atstāsta informāciju, kas datu bāzē krājas spēles gaitā.
«Sports ir neticami laba bāze šai sistēmai, jo ir piesātināts ar datiem. Sistēma zina, kā darboties un atrast informāciju. Tā zina, kā atrast citātus, kā apkopot datus. Taču tikai žurnālists var piešķirt stāstījumam savu skatījumu,» Saprātīgās informācijas laboratorijas līdzvadītājs Kristiāns Hamonds sarunā ar britu laikrakstu Guardian apzinās, ka pagaidām programma nevar aizstāt cilvēku. Tādēļ sākumā mērķi ir pieticīgāki: «Mēs šādā veidā apgādāsim žurnālistus ar sākuma informāciju.»
Skeptiķi netic, ka programma pratīs nodot lasītājiem tās emocijas, kas valdījušas spēlē. Taču nevar noliegt, ka reizēm arī žurnālistu darbi mēdz būt garlaicīgi. Ja var ticēt algoritmu izstrādātājiem, ka viņu izrādītie paraugi angļu valodā patiešām tapuši bez cilvēku līdzdalības, tad jāatzīst, ka tie būtiski neatšķiras no Reuters un AP ziņu aģentūru klasiskajiem sacensību aprakstiem - bagātīgi ar standartfrāzēm un vienādi konstruēti.
Abu projektu autori uzsver, ka pagaidām programmas darbosies tajos lauciņos, kuros radoši cilvēki iegriežas nelabprāt - statistikas datu apstrādē un analizēšanā. Tā tiek uzskatīta par ārkārtīgi garlaicīgu nodarbi.
Kad sporta ziņu taciņa būs iemīta, tam sekošot finanšu ziņas un lokālās vēstis. Akciju cenu analizēšanā varētu noderēt līdzīgs algoritms kā sportā, bet lokālās ziņas varētu būvēt no informācijas druskām, piemēram, no dažādiem pašvaldību lēmumiem un rīkojumiem.