Āfrikas valstī Tanzānijā atrastie pārakmeņojušies kauli liecina, ka pirmās dinozauriem līdzīgās sugas radušās vismaz pirms 240 miljoniem gadu, kas ir par desmit miljoniem agrāk, nekā tika domāts līdz šim. Par Asilisaurus kongwe nodēvētais dzīvnieks uz pēcteču fona bijis pavisam sīks. Pieaudzis silezaurs augstumā nepārsniedza metru, tas bija līdz trim metriem garš, staigāja uz četrām kājām un bija apveltīts ar gludu ādu bez spalvas. 14 Asilisaurus sugas pārstāvju fosiliju izpētīšana ļāvusi secināt, ka to svars svārstījies no 10 līdz 30 kilogramiem. Zobu forma liek domāt, ka dzīvnieks ēdis gan augus, gan gaļu. Paleontologi pieļauj, ka pirmsākumos tas bija plēsējs, bet vēlāk papildināja ēdienkarti ar zaļumiem, lai uzlabotu iespējas tikt pie pārtikas un izdzīvot mežonīgajā pasaulē.
Žurnālā Nature publicētajā ziņojumā teikts, ka tolaik fauna bijusi krietni daudzveidīgāka, nekā pieņemts uzskatīt. «Šie jaunie pierādījumi liek domāt, ka tā bija tikai viena no vairākām lielām un atšķirīgām dzīvnieku grupām, kas visā krāšņumā uzplauka triasa periodā. To vidū bija silezauri, pterozauri un vairākas krokodilveidīgo grupas,» rakstīja Teksasas Universitātes pētnieks Stērlings Nezbits.
Formāli silezauri, kas eksistēja 45 miljonus gadu, netiek uzskatīti par dinozauriem, taču ģenētiski abas grupas ir gandrīz identiskas. S. Nezbits uzskata, ka 99% genoma esot identiski. Tas nozīmē, ka šīs grupas ir tikpat līdzīgas kā cilvēki un šimpanzes, pētnieku citē aģentūra AFP.