Šī iemesla dēļ Brisele piešķīrusi četrus miljonus eiro programmētāju un bibliotēku apvienībai, lai tā izstrādā universālu emulatoru, kas spēs atvērt vai atskaņot jebkura formāta failu. Ar tā palīdzību varēšot atdzīvināt gan 80.gadu datorspēles, gan aizvēsturiskos formātos veidotus multimediju dokumentus. Par Keep (Keeping Emulation Environments Portable) nosaukto emulatoru regulāri atjaunos, tādējādi nodrošinot, ka neviens fails neiet zudumā arī nākotnē.
Aptvers visus formātus
Projekta mērķis ir radīt tādu emulatoru, kas atpazīs un tiks galā ar
visa veida failiem, kas izmantoti kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem.
"Cilvēki ilgi nešaubās, vai vajadzētu datus glabāt ciparu formātā, —
sākot ar mobilā tālruņa fotokameras uzņemtajiem attēliem un beidzot ar
nacionāla vai reģionāla mēroga arhīviem," raidsabiedrībai BBC stāsta
datorvēsturniece Džaneta Delve no Portsmutas universitātes. "Taču katru
digitālo failu var pazaudēt, vai nu sabojājot, vai arī kopā ar
tehnoloģiju, kas to spēj nolasīt," zinātniece aicina cilvēkus vienmēr
padomāt par divkāršu svarīgo dokumentu glabāšanas sistēmu.
Pēc rezerves varianta īstas vajadzības nebūšot vien tad, ja
programmētājiem izdosies izgatavot emulatoru. Ja projekts izgāzīsies,
digitālā laikmeta cilvēki riskē atstāt vēsturē vēl vairāk balto
plankumu nekā iepriekšējās paaudzes, kas pagātnes liecības rūpīgi
glabāja bibliotēkā, tiesa, laiku pa laikam krātuves nopostot līdz ar
visu saturu vai iznīcinot vismaz daļu no tā.
Lemti iznīcībai
Mums šķiet, ka mūsu paaudzei tāds liktenis nedraud, jo socializācijas
portālos vien par atsevišķiem indivīdiem glabājās simtiem un pat
tūkstošiem liecību. Taču nekritiska uzticēšanās digitālajam formātam
var maksāt dārgi, kad kārtējā tehnoloģijas pavērsienā tiks mainīta datu
glabāšanas sistēma. Ikdienā nevajadzīgos failus reti kurš pārcels uz
jauno sistēmu, un tādējādi vēsturei tie būs zuduši.
Ja kāds netic šim pieņēmumam, šeit būs Lielbritānijas Nacionālā arhīva
rūgtā pieredze. Vairs plaši nelietotos digitālajos formātos tur
patlaban glabājas tik daudz informācijas, ar to varētu piepildīt 580
tūkstošus enciklopēdiju. "Mums draud masveida digitālās informācijas
zaudēšana. Tā ir ļoti reāla un satraucoša problēma," Keep projektā
iesaistītais Deivids Andersons BBC lēš, ka vilcināšanās ar emulatora
izveidi ik gadu eiropiešu uzņēmumiem un iestādēm izmaksās 2,7 miljardus
mārciņu, "septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados
radītās lietas izzūd ātri, un katru gadu jaunas tehnoloģijas
parādīšanās nozīmē aizvien lielāku risku zaudēt materiālus."
Speciālisti pat nerunā par laikmetu maiņām, kad notiek pāreja uz
pavisam citādu datu glabāšanas tehnoloģiju. Nākamā revolūcija varētu
pienākt, kad cilvēce iemācīsies ierakstīt informāciju kristālā,
iegūstot teju neierobežotu datu krātuvi.
Kā bez mūzikas
"Jebkura aparatūra, kā spēles, konsoles un datori, jau ir muzejos.
Taču, ja apmeklētājiem nevar izrādīt programmas, kas tajās lietotas,
tad jēga ir tikpat liela, kā rādīt mūzikas instrumentus un izmest visas
nošu grāmatas," D.Andersons uzsver, ka datu zaudēšana nākamajām
paaudzēm būs katastrofa.
Keep projektā līdzdarbosies Francijas, Nīderlandes, Lielbritānijas,
Vācijas un Čehijas speciālisti. Viens no projekta līderiem Džeimss
Ņūmens žurnālam New Scientist uzsver, ka modernie cilvēki neciena
digitālos datus tā, kā grāmatas vai filmas: "Mēs esam iestrēguši
modelī, kad vecais tiek ziedots par labu jaunajam." Tādēļ pašiem satura
ražotājiem un izplatītājiem vajadzētu parūpēties, lai viņu garadarbs
neiet zudumā.
***
Keep dalībnieki
Joguin Sarl (Francija)
Foerderverein fuer Jugend und Sozialarbeit (Vācija)
Portsmutas universitāte (Lielbritānija)
Vācijas Nacionālā bibliotēka (Vācija)
Koninklijke Bibliotheek (Nīderlande)
Cross Czech (Čehija)
Tessella Support Services (Lielbritānija)