"Keplers pastums tālāk neizpētītā robežu mūsu apdzīvotajā Piena Ceļa rajonā. Tā atklājumi var fundamentāli mainīt cilvēces skatījumu pašai uz sevi," NASA Astrofizikas nodaļas direktors Džons Morzs vortālam Space.com apstiprina, ka zinātnieki par teleskopa galveno misiju izvirzījuši ārpuszemes dzīvības meklēšanu. Ja satraucošās gaidas piepildīsies, teleskops uz mūžiem paliks cilvēces vēsturē, tāpat kā 17.gadsimta vācu astronoma, planētu kustības pētnieka Johannesa Keplera vārds.
"Tagad, 400 gadu vēlāk, mēs izmantojam viņa atklājumus, lai
atbildētu uz fundamentālo jautājumu par mūsu vietu Visumā: vai tur
ir Zemei līdzīgas planētas?" J.Morzs uzsver, ka 600 miljonu dolāru
vērtajā misijā sūtītā teleskopa vārds nav izvēlēts nejauši.
Mērīs gaismu
Keplera teleskops lietos līdz šim neizmantotu gaismas detektoru kombināciju, kas spēs pamanīt niecīgās izmaiņas tā dēvēto eksoplanētu gaismas vibrācijā. Pēdējās divās desmitgadēs zinātnieki Piena Ceļā pamanījuši vairāk nekā 300 ārpus Saules sistēmas planētu. Vairākums no tām ir tik lielas kā Jupiters vai vēl lielākas, tādēļ tās netiek uzskatītas par nopietnām kandidātēm uz apdzīvojamas planētas statusu. Taču ne jau šos "monstrus" pārbaudīs teleskops.
"Mūs interesē tādas planētas kā Zeme - cietas un ar tādu orbītu, ka uz tām varētu pastāvēt dzīvība," saka misijas vecākais pētnieks Viljams Boruckis. Uz iepriekš izvēlētu 100 tūkstošu zvaigžņu kopu tiks pavērsts 0,95 metrus diametrā platais teleskops kopā ar tam pievienotiem 42 dažādiem mērinstrumentiem. Arī 95 megapikseļu fotokameru, kas ik pēc pusstundas uzņems pa attēlam. Teleskops mērīs gaismas svārstības un tādējādi ļaus zinātniekiem noteikt, cik liela planēta riņķo ap zvaigzni un cik tālu no spīdekļa tās orbīta aizved.
"Kad planēta paslīd garām zvaigznei, tā aizsedz daļu gaismas. Jo
lielāka planēta, jo vairāk gaismas tā aiztur. Tādēļ mēs varam
noteikt planētas izmēru pēc blāvuma," paskaidroja V.Boruckis. Ar šo
metodi katra izvēlētā planēta tiks pārbaudīta trīskārt, lai
pārliecinātos, ka aptumsuma pamatā nav kāds plankums uz zvaigznes.
Rūpīgi izstrādātā metode nenozīmē, ka izdosies uziet cerēto. Tikpat
labi teleskopa redzeslokā var nonākt totālas ūdenspasaules vai arī
mums pilnīgi neiedomājamas planētas.
Pusprocenta garantija
Skaidrs ir tikai viens - pat zinātniekiem nav nojausmas, cik daudz Zemei līdzīgu planētu Keplera teleskops varētu atrast. "Ja mēs atradīsim daudzas, tas nozīmēs, ka galaktikā dzīvība varētu būt pavisam normāla parādība. Jo vairāk vietas, kur attīstīties dzīvībai, jo lielāka iespēja, ka tā ir radusies," savu loģiku izklāsta V.Boruckis. Viņš gan uzreiz precizē, ka teleskops nemeklēs "mazos, zaļos cilvēciņus", bet drīzāk to iespējamās mājas. NASA dod nieka pusprocentu iespēju, ka misijas laikā, kas papildu budžeta ieplūdināšanas gadījumā izstiepsies līdz sešiem gadiem, tiks atrasta kaut viena Zemes "kopija".
"Tajā pašā laikā - ja mēs neatradīsim nevienu līdzīgu, tas būs tikpat nozīmīgs atklājums. Tas nozīmēs, ka zemes ir ļoti retas un mēs, iespējams, esam vienīgā pastāvošā dzīvības forma mūsu Visumā," zinātnieks uzskata, ka jebkurš Keplera misijas iznākums būs ieguvums cilvēcei.
"Es domāju, ka mēs atradīsim daudz planētu. Tas mainīs veidu, kā cilvēki domā par Visumu. Es arī uzskatu, ka tas mainīs veidu, kā NASA izvēlēsies nākotnes misijas," sarunā ar Space.com viens no teleskopa būvētājiem Džons Trelčs atklāj, ka tic ārpuszemes dzīvības pastāvēšanai.
***
Kepler misija
Nosaukta Johannesa Keplera (1571-1630) vārdā par godu viņa atklājumu 400.jubilejai.
Kopējais budžets 600 miljoni ASV dolāru.
Teleskopa primārais spogulis ir 1,4 metrus diametrā, starp mērinstrumentiem ir 95 megapikseļu fotokamera.
Riņķos ap Sauli pa tādu orbītu, lai tās skatu uz tālajām zvaigznēm neaizsedz Zeme.