Sarkanās planētas augsnes analīzē noskaidrots, ka tās virsma tik ilgi bijusi sausa, ka vienīgā dzīvība uz planētas varētu slēpties tikai dziļi pazemē.
Pētnieki secinājuši, ka ir bijis aptuveni piecus tūkstošus gadu ilgs periods, kad ūdens uz planētas bijis, taču tas ir pārāk neilgs laiks, lai uz planētas virsmas varētu nostiprināties dzīvība.
Analīzei izmantotā augsne iegūta NASA zondes Phoenix misijā 2008.gadā. Trīs gadus zinātnieki pētījuši augsnes daļiņas, lai noteiktu, vai Marss ir apdzīvojams.
Londonas Impērijas koledžas pētnieku veiktā analīze parādījusi, ka Marsa augsne veidojusies sausumā līdzīgi kā Mēness augsne.
Augsnes paraugs iegūts Marsa ziemeļu reģionā, taču iepriekšējos pētījumos secināts, ka visu planētu klāj viens augsnes veids.
"Mēs atklājām, ka, neskatoties uz to, ka Marsu bagātīgi klāj ledus, tas ir piedzīvojis supersausumu, kas varētu būt ildzis vairākus simtus miljonus gadu," atklāja pētījuma vadītājs Toms Paiks. "Mēs domājam, ka Marss, kādu to pazīstam tagad, spilgti kontrastē ar tā agrāko vēsturi, kurā bija siltāki un mitrāki periodi un kad tas bija vairāk piemērots dzīvībai."