Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūta (MIT) zinātniekiem izdevies izstrādāt pavisam jaunu enerģijas ražošanas veidu, kas spēs sagādāt elektrību mobilajām ierīcēm. Idejas autori apgalvo, ka tehnoloģija būšot rūpnieciski pieejama jau piecu gadu laikā un varētu dot pamatīgu grūdienu elektromobiļu attīstībā. Iespējams, šādā veidā cilvēcei īsā laikā izdosies dramatiski samazināt atkarību no naftas un citiem fosilajiem kurināmajiem.
Ogleklis ir viens no izplatītākajiem elementiem uz Zemes. No tā plāksnēm sarullētās nanocaurulītes ir neticami cietas, lai arī ir 30 tūkstošus reižu tievākas par cilvēka matu, kā arī teicami vada karstumu. Tieši pēdējā īpašība ļāva zinātniekiem laboratorijā izgatavot nākotnes miniatūro elektrostaciju.
MIT speciālisti apklāja nanocaurulītes ar degvielu, benzīnu vai etanolu un vienā galā pievienoja karstuma avotu. Degviela reaģēja ar siltumu un radīja vairāk karstuma, kas savukārt «aizdedzināja» vēl vairāk degvielas. Ķēdes reakcijā radās pamatīgs enerģijas daudzums, kas plūda vienā virzienā. Līdz ar karstumu plūda arī elektronu vilnis jeb elektrība.
«Karstuma vilnis izspiež elektronus no nanocaurulītes kā zobu pastu no tūbiņas,» vortālam TechNewsDaily jaudīgā mikroskopā vērojamo parādību tēlaini aprakstīja eksperimenta veicējs Maikls Strano.
Iespējams, šis būtu tikai viens no neskaitāmajiem sekmīgajiem laboratorijas darbiem, ja vien neizrādītos, ka oglekļa caurulītes spēj saražot desmitkārt vairāk enerģijas nekā tikpat smagas litija jonu baterijas, kādas šodien tiek izmantotas vairākumā mobilo elektroierīču.
«Visintriģējošākais attiecībā uz šiem viļņiem ir tas, ka mēs nekādā veidā neesam mēģinājuši tos padarīt efektīvākus, taču tie tāpat ir desmitreiz jaudīgāki par litija jonu bateriju,» M. Strano pat nemēģināja nodoties minējumiem par nanocaurulīšu potenciālu dažādu uzlabojumu rezultātā.
Ar degvielu apklātās nanocaurulītes varētu aizstāt tālruņu un videokameru akumulatorus. Lai ierosinātu karstuma vilni, atliktu nospiest kādu pogu, kas izraisītu berzi sistēmā. Jaunās baterijas būs krietni mazākas, paverot ceļu plānāku telefonu un fotokameru radīšanai. Turklāt tajās nebūs dabai kaitīgu metālu.
Zinātnieki padomājuši arī par elektromobiļiem. Tajos varētu būt līdzīgas baterijas, tikai tās netiktu apstrādātas ar degvielu. Drīzāk neliels benzīna daudzums no tvertnes tiktu «iešpricēts» nanocaurulīšu akumulatorā. Rezultātā notiktu identiska reakcija un karstuma vilnis dzītu elektronus uz priekšu.
Protams, tam būs vajadzīga nafta, taču tās lietošana dramatiski samazinātos. Iespējams, simtiem kilometru attāluma veikšanai vajadzēs tikai pāris litrus benzīna.