Pirms 200 miljoniem gadu evolūcijas radītajiem pterozauriem jeb lidojošajām ķirzakām bijušas divas spēcīgas pakaļkājas un divas neticami stipras priekšējās ekstremitātes, kas turklāt laika gaitā ieguvušas locītavas. Tādēļ tās varēja izmantot ne tikai lidošanai, bet arī staigāšanai un pat lēkāšanai.
Pterozauru skeletus analizējušie zinātnieki apgalvo, ka tikai četras kājas spējušas panest aptuveni 250 kilogramu smagos radījumus. Ja viņi staigātu tikai uz divām, tad nespētu uzņemt vajadzīgo ātrumu ķermeņa atraušanai no zemes.
Ieskrienoties uz četrām kājām, tie varējuši sākt lidojumu sekundes laikā no jebkuras virsmas. Tam neesot bijusi vajadzīga ne vēja palīdzība, ne stāva nogāze.
"Vairākums cilvēku ir redzējuši attēlus, kuros pterozauri ir ļoti tievi, gandrīz savārguši radījumi. Kā deltaplāns ar zobiem," sarunā ar žurnālu National Geographic pētījuma autors Maikls Habībs no Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas pasmejas par, viņaprāt, kļūdaino priekšstatu, "taču viņu ķermeņa uzbūve drīzāk ir kā Arnoldam Švarcenegeram." Pašam zinātniekam šis secinājums šķiet gluži loģisks, jo plēsīgie putni nevarētu izdzīvot, ja būtu tik vāji.
M.Habībs salīdzināja 20 moderno putnu sugu un trīs pterozauru sugu kaulus un guva apstiprinājumu pieņēmumam, ka izmirušajām radībām priekškājas bijušas muskuļotākas nekā pakaļējās. Lielāko sugu, tādu kā Quetzalcoatlus northropi, pārstāvjiem spārnu plētums bija desmit metru, tādēļ tiem vajadzēja ļoti spēcīgas priekškājas, lai kustinātu masīvos spārnus.
Pētījumā neiesaistītais Portsmutas universitātes paleobiologs Marks Vitons zinātnes vortālam LiveScience atzina, ka kolēģa ideja ir oriģināla un apspriešanas vērta. "Es domāju, ka ārkārtīgi daudzi pterozauru pētnieki ņems to nopietni. Ideja ir bērna autiņos, taču vērtīga, lai to attīstītu tālāk," M.Habība argumenti, šķiet, pārliecinājuši britu. Pterozauri izzuda kopā ar pārējiem laikabiedriem pirms aptuveni 65 miljoniem gadu.