2011.gadā, jo īpaši tā otrajā pusē, strauji pieauga mobilajām platformām domāto jauno apdraudējumu skaits. Eksperti nav fiksējuši neko līdzīgu visā mobilo ierīču kaitīgo programmatūru pastāvēšanas vēsturē. Kopumā analizējamajā laikposmā tika atklātas 5255jaunas mobilo kaitīgo programmatūru versijas. Tikai decembrī vien Kaspersky Lab pievienoja savām antivīrusu datubāzēm vairāk mobilo kaitīgo programmatūru nekā iepriekšējos septiņos gados.
Pagājušajā gadā ne vien strauji palielinājies mobilo apdraudējumu skaits, bet salīdzinājumā ar 2010.gadu notikušas arī kvalitatīvas pārmaiņas visizplatītāko kaitīgo programmatūru sarakstā. Lai gan atklāto programmatūru vidū joprojām dominē primitīvi SMS trojieši, to īpatsvars ir samazinājies no 44,2% 2010.gadā līdz 36,6% 2011.gadā. Otrajā vietā atrodas tā dēvētie bekdori— kaitīgās programmatūras, kas ļauj attālināti kontrolēt inficēto ierīci. 2010.gadā hakeri tos praktiski neizmantoja. Vīrusu rakstītāju pastiprināto pievēršanos šāda veida programmām nosaka viņu intereses pieaugums par operētājsistēmu Android: lielākā daļa konstatēto bekdoru ir vērsti pret Android viedtālruņiem. Trešajā vietā ierindojušās spiegprogrammatūras, kas zog lietotāja personisko informāciju un/vai ziņas par inficēto mobilo ierīci.
Arī apdraudējumu sadalījumā pa platformām ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. 2011.gada otrajā pusē bija vērojams straujš Android domāto kaitīgo programmatūru skaita pieaugums. Ap vasaras vidu šai operētājsistēmai sarakstīto kaitīgo programmatūru skaits pārsniedza operētājsistēmai Symbian domāto kaitnieku skaitu, bet rudenī tika apsteigta arī platforma J2ME. Pašlaik sasniegtais stāvoklis ir vēl vairāk nostiprinājies.
Atsevišķi ir vērts pieminēt izsmalcinātās uzbrukumu shēmas internetbanku lietotājiem, izmantojot mobilos trojiešus. Pirmais gadījums ir konstatēts jau 2010.gadā, taču tieši 2011.gadā šī metode tika pilnveidota. Trojieši ZitMo (ZeuS-in-the-Mobile) un SpitMo (SpyEye-in-the-Mobile) darbojas kopā ar parastajām kaitīgajām programmatūrām ZeuS un SpyEye lietotāja datorā. Šīs kaitīgās programmatūras palīdz kibernoziedzniekiem apstiprināt no uzlauztajiem banku kontiem veicamos finanšu darījumus. Turklāt šiem trojiešiem ir raksturīga starpplatformu darbība — tika atklātas ZitMo versijas, kas domātas Symbian, Windows Mobile, Blackberry un Android; kaitīgā programmatūra SpitMo — Symbian un Android.
2011.gada īpašais notikums bija pirmais kaitīgo programmatūru izplatīšanas gadījums, izmantojot QRkodus, kas kibernoziedzniekiem ir aizstājuši parastās saites, jo ir īpaši ērti lietojami mobilajās ierīcēs. Turklāt kaitīgos QRkodus izmanto nevis kāds atsevišķs vīrusu rakstītājs vai viņu grupa, bet tie tiek izplatīti ar jau labi zināmajām saistītajām programmām, tādējādi drīzumā nodrošinot tām lielu popularitāti kibernoziedznieku vidū.
«Apkopojot pagājušā gada rezultātus, mēs varam droši apgalvot, ka tas ir bijis ļoti nozīmīgs mobilo apdraudējumu attīstībā,» secina pārskata autors Deniss Masļeņņikovs. «Pirmkārt, straujā kaitīgo programmatūru skaita pieauguma dēļ. Otrkārt, tāpēc, ka hakeri par galveno uzbrukumu mērķplatformu ir izvēlējušies Android. Un, treškārt, tāpēc, ka 2011.gadā kibernoziedznieki faktiski ir automatizējuši kaitīgo programmatūru ražošanu un izplatīšanu.»
Visu pārskatu var izlasīt tīmekļa vietnē www.securelist.com.