Nevar gluži apgalvot, ka par abām vietām nekas nebija zināms. "Kaut kāda informācija jau parasti iepriekš ir. Par iespējamām pilskalnu atrašanās vietām ziņo novadpētnieki, ekstrasensi, kuriem šķiet, ka tur ir kaut kas neparasts. Par Kiuku pilskalnu zināja zemes īpašnieks, bet īpaši to nereklamēja. Pavasarī tajā rajonā bija darbojušies mani studenti, un viņi pastāstīja, ka tur varētu būt kaut kas interesants," par viena no divu novembrī Latgalē uzieto pilskalnu atrašanu Dienai stāsta arheologs Juris Urtāns.
Īsts cietoksnis
No pagātnes pētīšanas viedokļa vērtīgākais ir Kiuku kalns, kuru
vietējie iedzīvotāji dēvē par Gorodok, jo tajā ir diezgan plašs
kultūrslānis. Tas atrodas pussalas galā netālu no Rēzeknes, un to
ietver Kiuku ezera purvājs un Kovšupe. No pussalas turpinājuma
pilskalns nodalīts ar nocietinājuma grāvi, otrā galā vieta
nocietināta ar divām stāvinājuma terasēm un vaļņiem. Paugurs ir 16
metru augsts, tādēļ no tā labi varēja pārredzēt apkārtni un laikus
pamanīt ienaidnieka uzbrukumu.
Dažas atrastās māla lauskas mudina domāt, ka militārais nocietinājums pastāvējis ap XII-XIII gadsimtu un, visticamāk, ka tur dzīvojuši latgaļi. Par to liecina vairāki zīmīgi elementi, arī tam laikam tipiskais māla apmetums. Arheologs pieļauj, ka izrakumos varētu iegūt vairāk informācijas, taču maz ticams, ka tas būtiski mainīs zinātnieku viedokli par apmetnes pastāvēšanas laiku un pielietojumu.
Simt iedzīvotājiem
"Savulaik tur bijusi stipri nocietināta militāra nometne. Protams, tagad nevar pateikt, vai tā izmantota vairākus mēnešus vai gadus, kas arī vēsturiski ir niecīgs laika posms. Nevar arī pateikt, vai tā bijusi pastāvīga apmetne vai pagaidu. Romiešu leģioni būvēja nocietinājumus katrā vietā, kur piestāja," J.Urtāns neizslēdz iespēju, ka pilskalns izmantots tikai kāda militāra konflikta laikā. Iespējams, ka tas kopā ar jau iepriekš zināmajiem tuvākās apkārtnes Rēzeknes, Spriņģu un Piziču pilskalniem ietilpa kādā vienotā šī laika nocietinājumu sistēmā.
Lai arī senlatvieši būvēja koka pilis bez akmens pamatiem, kādi tie ir mūsu izpratnē, un no celtnēm nekas daudz nav palicis pāri, arheologi spēj pateikt, cik lieli bijuši nocietinājumi. "Kiuku pilskalna nocietinātā teritorija ir kādi 70 x 25 metri. Parasti centrālā daļa nebija apdzīvota un ēkas bija gar malām. Tur varēja apmesties vairāki desmiti, varbūt simt cilvēku," J.Urtāns stāsta, ka apmetnē pieticis vietas tam laikam visnotaļ prāvai karadraudzei.
Arheologs vēl nemācēja teikt, vai Kiuku pilskalnā tiks veikti
arheoloģiskie izrakumi. Ziema nav pateicīgākais gadalaiks
kultūrslāņa pētīšanai, turklāt izrakumiem nepieciešams finansējums.
Paslēpts zem kapiem
Kalvānu pilskalnā Pelēču pagastā jau jaunākos laikos iekārtota vecticībnieku kapsēta. Pilskalns atrodas zemes mēles galā, kuru no trijām pusēm ietver nogāzē mākslīgi izveidota terase, bet ceturtajā pusē no zemes mēles turpinājuma senais nocietinājums nodalīts ar mākslīgi veidotu valni un grāvi. Tādējādi norobežota 80 x 45 m liela teritorija. Nocietinājumu pastāvēšanas laikā terasē un uz vaļņa bija bijusi koka aizsargsiena. Pilskalns ierīkots nozīmīgā, apkārtni kontrolējošā vietā, pārejā starp Limankas un Pelēču ezeriem. Arī tas varētu būt veidots kā militārs nocietinājums.
Latvijā valsts aizsardzībā ir 470 pilskalnu, no kuriem saglabājušies četri simti. Turklāt pēdējā gadsimtā 20-30 senās apmetnes ir izpostītas. Pavisam ir ziņas par aptuveni 600 pilskalniem.