Tarakāni bez grūtībām pārvietojas pa jebkuru virsmu un, pat pārvarot šķēršļus, kas trīsreiz augstāki par to gurniem, samazina skrējiena ātrumu tikai par piektdaļu. «Es mēģinu iedvesmoties, kur vien tas ir iespējams,» Dž. Šmits vortālam LiveScience atklāj, ka kukaiņa iespaidīgās spējas nav atstājušas viņu vienaldzīgu. Viņš nolēmis izgatavot pārvietošanās ziņā ideālu robotu, kas kopēs tarakāna gaitu. Šādu seškāju mehānisko palīgu varēs izmantot, lai pārnēsātu kravas dažādās vidēs, kā arī pat cilvēku transportēšanā.
Viena no pamanāmākajām tarakānu īpatnībām ir slīpi uz āru vērstās kājas un 18 ceļgali. «Viņu atzīstamā gaita vairāk saistāma ar uzbūvi, nevis reaģēšanu uz apstākļiem,» dabas dāvātās tarakānu spējas apjūsmo amerikāņu speciālists.
Viņš kopā ar kolēģiem izstrādājis gaitas datormodeli, kas liks robotiem pārvietoties tikpat veikli kā tarakāniem un neapjukt reljefa izmaiņu gadījumā. Tagad viņi datorprogrammu papildina ar nākamajiem atklājumiem par enerģijas uzglabāšanu un patēriņu kukaiņa organismā, par kāju novietojumu uz dažādām virsmām, kā arī meklē piemērotākos veidus, kā tarakāna īpašības pārnest uz robotu.
Pētnieku mērķis ir radīt ideālu staigātājrobotu, kas spēj pārvietoties pa jebkuru virsmu un līdz ar to būtu izmantojams gan militārās operācijās, gan Zemes polu izpētē, gan misijās uz citām planētām. «Cerams, ka mēs arī varēsim radīt labākas protēzes par patlaban pieejamajām,» Dž. Šmits apņēmies neaprobežoties ar viduvēju panākumu.
Krietns palīgs viņam ir Kalifornijas Universitātes Bērklijā pētnieks Roberts Fuls, kas nodevies tarakānu kāju muskuļu izpētei. Viņa sagādātā informācija par locītavu leņķa maiņu, kāju pastiepšanos un ieraušanos gurnā un katras kājas kustībām trīs locītavās reljefa izmaiņu dēļ ir ļoti noderīga datorprogrammas pilnveidošanai.