Zonde Phoenix pamanīja sniegpārslas debesīs virs sarkanās planētas ziemeļpola, kad ar lāzera staru skenēja debess jumu. Iemūžinājis neticamos kadrus, visurgājējs aizsūtīja tos amerikāņu kosmosa pētniekiem. Viņi neko tādu iepriekš nebija redzējuši. Snigšana esot patiešām intensīva, gluži kā uz Zemes. Vienīgi līdz pašam visurgājējam pārslas nenonāca
Pirmoreiz zonde Phoenix aplaimoja savus saimniekus jau tūlīt pēc piezemēšanās uz sarkanās planētas. Tās robota roka notrauca zemes virskārtu un paņēma sasalušas pikas. Kamēr paraugi vēl nebija atkusuši, zondes mobilā laboratorija ķērās pie darba un konstatēja, ka tajos ir ledus gabaliņi.
Pētot virskārtu tuvāk, atklājās, ka zeme zem Phoenix, kas bija nolaidies klajumā pie ziemeļu polārā loka, krietni atšķiras no ekvatora rajoniem, kur agrāk darbojās visurgājēja priekšteči Spirit un Opportunity. Tā ir sārmaina kā jūras ūdens un satur kalcija karbonātu, kas parasti veidojas ūdenī. "Tas mums lika saprast, ka Marss visur nav vienāds, kā cilvēki runāja. Ja augsne visur būtu skāba un sāļa, būtu grūti iedomāties, ka tādā vietā vispār var rasties dzīvība. Taču mēs atradām apstākļus, kas ir līdzīgi mūsu okeāniem," misijas vecākais zinātnieks Pīters Smits no Arizonas universitātes britu laikrakstam The Guardian apstiprināja, ka uz kaimiņplanētas reiz bijuši vismaz dzīvībai nepieciešamie apstākļi.
NASA pētnieki uzskata, ka lielos vilcienos atbildējuši uz jautājumu, vai Marss kādreiz bijusi apdzīvojama planēta. Tagad atliekot noskaidrot, vai labvēlīgie apstākļi tur saglabājušies pietiekami ilgi, lai izveidotos ekosistēma.