"Šie mākslīgie muskuļi ir ļoti viegli un var darīt brīnumus," pētījuma autors no Teksasas universitātes Dalasā Rejs Bogmans Discovery Channel televīziju iepazīstina ar izgudrojumu, taču uzreiz izgaisina fantāzijas par materiāla izmantošanu supermodernu protēžu ražošanā. Tas sastāv no oglekļa nanocaurulītēm, tādēļ, visticamāk, varētu ieinteresēt nevis ar medicīnu saistītos zinātniekus, bet gan gaismu izstarojošo diožu, saules bateriju un citu līdzīgu vielu ražotājus.
Aerogels un mākslīgie muskuļi vēl īsti nav iedzīvojušies ikdienas rūpniecībā. Aerogelu, kura sastāvā 99,8 procenti ir gaiss, vismaz izmanto Visuma apguves industrijā. Tam jāsavāc kosmiskie putekļi, lai kuģis varētu droši atgriezties uz Zemes.
Mākslīgie muskuļi pagaidām sastopami tikai laboratorijās. Šie materiāli elektriskās strāvas iedarbībā spēj izplesties un sarauties, taču lielākoties tie darbojas ierobežotā temperatūras amplitūdā, jo materiālā ir šķidrums, kas var sasalt aukstumā un izgarot karstumā.
Savienojot abus materiālus, tie iegūst vēl iespaidīgākas īpašības. Jaunais aerogels esot desmit reižu vieglāks par jebkuru cilvēkam zināmo materiālu. Zinātnieks apgalvo - ja to izklātu hektāra platībā, jaunais materiāls svērtu mazāk par 60 gramiem. Tas gan nenozīmē, ka aerogels ir bez formas un vājš. Ja to pagrūž vienā virzienā, muskuļa nanocaurulīšu daļa reaģē, un tās kļūst cietākas par nerūsējošo tēraudu. Ja to pavelk aiz labā stūra, materiāls kļūst 30 reižu elastīgāks par gumiju. Turklāt atšķirībā no gumijas, kas labākās īpašības spēj demonstrēt ierobežotā temperatūrā, jaunais aerogels ir "rīcībspējīgs" no -196 grādiem pēc Celsija skalas līdz cilvēkam neizturamajai 1600 grādu robežai. Ar aukstāko pietiek, lai pārvērstu slāpekli šķidrumā, bet karstākais izkausē dzelzi.