Darbaspēka trūkums, visticamāk, galvenokārt veicina vidēju un vidēji lielu algu kāpumu, bet minimālās algas celšana vairāk palīdz tieši mazo algu saņēmējiem. Savukārt veselības aprūpes sistēmas reforma ir galvenais iemesls medicīnas personāla vidējā atalgojuma pieaugumam.
Tieši šajā nozarē bija vērojams visstraujākais vidējā atalgojuma lēciens, proti, 15,1% jeb 129 eiro apmērā. Arī apstrādes rūpniecībā, lauksaimniecības un viesmīlības nozarēs vidējā darba samaksa auga straujāk par 10%. Diezgan straujš pieaugums (+8,2% jeb 71 eiro) bija vērojams arī būvniecībā, kur laikā, kad būvniecības apjomi aug mērkaķa ātrumā un akūti nepieciešams darbaspēks, strādājošie var atļauties prasīt lielāku pielikumu. Ļoti iespējams, ka pieaugums ir daudz lielāks, ņemot vērā, ka nozares pievienotā vērtība aug par vairāk nekā 30%, bet ēnu ekonomikas dēļ oficiālās statistikas vērīgajai acij tas paliek nenovērots. Svarīgi piebilst, ka vidējais atalgojums palielinās pilnīgi visās nozarēs. Pie tam, ja neskaita finanšu un apdrošināšanas nozari, tad pieaugums pret iepriekšējo gadu ikvienā no tām pārsniedz 5%.
Vidējai neto darba samaksai jeb atalgojumam "uz rokas" gan līdz 1000 eiro vēl tālu.
Otrajā ceturksnī tas bija 745 eiro. Pieaugums kopš pagājušā gada ir 9,.9% jeb 67 eiro, un tas ir jestrāks nekā vidējam bruto atalgojumam, īpaši mazu un vidēju algu saņēmējiem, kas ir vairāk ieguvuši no darbaspēka nodokļu reformas. Nelielu daļu algas pieauguma otrajā ceturksnī gan apēda 2.4% patēriņa cenu kāpums. Vidējās pirktspējas kāpums tāpat bija cienījamā 7,4% apmērā.
Gaidāms, ka gada otrajā pusē atalgojuma kāpums nedaudz pieņemsies spēkā līdz ar tālāku bezdarba līmeņa samazināšanos un akūtāku darbaspēka trūkumu. Gadā kopumā prognozējam, ka vidējā bruto darba samaksa palielināsies par 9%, bet atalgojums uz rokas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs audzis par turpat 11%. Savukārt nākamgad redzēsim nedaudz lēnāku pieaugumu, ap 7%, kas skaidrojams ar minimālās algas celšanas efekta izzušanu.
Fakts