Jāatzīst, ka sistēma sevi ir attaisnojusi, ļauj mazāk maksāt par polisi apzinīgajiem autovadītājiem un vienlaikus parāda apdrošinātājiem tā saucamos „sliktos klientus”, kas ir potenciāls drauds ceļu satiksmes dalībniekiem!”, tā apdrošināšanas sabiedrības „Ergo Latvija” publiski pausto viedokli par zaudējumiem, ko it kā veicinājusi Bonus – malus sistēma, komentē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
„Bonus – malus riska klase ir tikai viens no kritērijiem, kas palīdz apdrošinātājam noteikt OCTA polises cenu konkrētajam transportlīdzekļa īpašniekam. Parasti citi kritēriji ir klienta lojalitāte konkrētajai sabiedrībai, auto izlaides gads, modelis, u.tt. Turklāt lielākais apdrošinātāju ieguvums no Bonus – malus ir iespēja uzreiz identificēt auto īpašniekus, kuru transportlīdzeklis iepriekš izraisījis ceļu satiksmes negadījumus un kuri staigā no viena apdrošinātāja pie otra labākas cenas meklējumos. Pateicoties centralizētajai Bonus – malus sistēmai, šobrīd tas ir iespējams”, viedokli pauž J.Stengrevics.
Agris Āva, AAS „Balta” projektu vadītājs: „Patiesībā Bonus – malus ir papildus rīks apdrošinātājiem, kas ļauj vēl pilnvērtīgāk izvērtēt potenciālos riskus, apdrošinot konkrētā auto īpašnieka atbildību. Bonus – malus sistēma nekādā gadījumā neuzliek par obligātu pienākumu „piešķirt” vai „nepiešķirt” atlaides, vēl jo vairāk konkrētā apjomā. Tas paliek katra apdrošinātāja ziņā. Bonus – malus ļauj daudz efektīgāk selekcionēt OCTA polišu ņēmējus un kalpo apdrošinātājam par vienu no kritērijiem cenas noteikšanā, bet noteikti ne par vienīgo vai galveno.
Tādēļ nevaram piekrist viedoklim, ka Bonus – malus sistēma pati par sevi var būt par iemeslu kompānijas zaudējumiem! Šādā interpretācijā jebkurš instruments vai darba rīks var tikt apšaubīts. Ja ar to rīkojas neveikli, var rasties gan traumas, gan zaudējumi. Tādēļ jau mēs neteiksim, ka darbarīks, kas paredzēts kāda rezultāta sasniegšanai, pats par sevi rada zaudējumus. Drīzāk pretēji – zaudējumus var nest nepareizu cenu politika, neadekvāta stratēģija klientu selekcionēšanai, piešķirot lielākas atlaides nekā patiesībā apdrošinātājs spēj. Nespēja paredzēt papildus izdevumus, ko rada inflācija valstī, darbaspēka un remontdarbu izmaksu celšanās, jauno transportlīdzekļu arvien pieaugošais īpatsvars.”
Eduards Reinicāns, AAS „Baltikums”: „Negribam piekrist, ka Bonus – malus nes kaut kādus zaudējumus apdrošinātājiem, jo sistēma jau pašos pamatos neko vairāk nenosaka, kā tikai transportlīdzekļu un to īpašnieku iedalījumu bonus, malus un sākumklasē. Tā norāda uz „labiem” un „sliktiem” klientiem, respektīvi tādiem, kas iepriekš ir izraisījuši avārijas un tādiem, kas jau ilgu gadu garumā tās neizraisa. Katra apdrošinātāja ziņā ir piešķirt, nepiešķirt atlaides vai piemaksas, kā arī noteikt atlaižu un piemaksu lielumu.
Iespējams, ka problēma ir pavisam cita. Arī mēs saskaramies ar izmaksu pastāvīgu celšanos, ko veicina autoservisu, energo un cilvēku resursu izmaksu kāpums, inflācija, u.tt. Un mēs zinām, ka izmaksas vēl celsies. Tai pat laikā apdrošināšanas tirgū Latvijā ir pārāk sīva konkurence, līdz ar to katrs apdrošinātājs cenšas iedot saviem klientiem pēc iespējas lielākas atlaides. Iespējams, tik spēcīgs tirgus spēlētājs kā „Ergo”ir pārrēķinājies un cieš zaudējumus kā nozare kopumā, bet tajā noteikti nevajadzētu vainot Bonus – malus.”
Jeļena Alfejeva, AAS „BTA” viceprezidente: „Bonus – malus sistēma pēc savas būtības ir pareiza un vajadzīga. „Apbalvot” tos auto īpašniekus, kas brauc apzinīgi un godīgi, neapdraudot citus uz ceļa. Savukārt „sodīt” ar augstākām cenām tos, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumus un apdraud citus satiksmes dalībniekus. Uzskatu, ka sistēmas pirmais gads parādīja labus rezultātus, un auto īpašnieki lēnām sāk apzināties tās nozīmi.
„Bonus – malus” apdrošinātājiem bija izmēģinājuma gads. Pats fakts, ka daudz vairāk autoīpašnieku atrodas bonus klasēs, bet krietni mazāk atrodas malus klasēs, tieši radīja vislielāko apjukumu. Bet tā ir prognozējama situācija. Tas ir tikai pašsaprotami, ka apdrošinātāji pēc pirmā klašu pārrēķina pērnā gada septembrī izvērtēja un pārskatīja savu cenu politiku. Prognozēju, ka pēc šā pārrēķina daļa apdrošinātāju bija spiesta pacelt piemaksas malus un sākumklases auto īpašniekiem, bet samazināt atlaižu apjomus bonus klasēs esošajiem īpašniekiem, lai nepalielinātu jau tā esošos darbības zaudējumus. Šāda rīcība būtu tikai loģiska.”
Ināra Meija, AAS „Parekss apdrošināšanas kompānija” valdes locekle: „Nebūt nepiekrītu viedoklim, ka Bonus malus sistēma būtu vienīgais OCTA apdrošinātāju zaudējumu pamats. Zaudējumus rada vairāku faktoru kopums, viens no tiem – cenu celšanās auto servisos par transportlīdzekļu remonta pakalpojumiem. Manuprāt, galvenais zaudējumu iemesls ir neadekvāti zemais polišu cenu līmenis, kas nespēj pilnībā nosegt izmaksājamo kompensāciju apjomu.
Jau ilgāku laiku apdrošinātāji runā par polišu cenu celšanas nepieciešamību, tomēr intensīvās konkurences ietekmē tās vēl joprojām ir neadekvāti zemas. Bonus - malus ir tikai viens no faktoriem, kas palīdz apdrošinātājiem noteikt polišu cenu, tomēr nebūt ne vienīgais.”
Oskars Hartmanis, “If Latvia” AAS atlīdzību daļas direktors: “Bonus – malus sistēma tikai paredz, ka apdrošinātājiem OCTA polisē obligāti jānorāda konkrētā apdrošināšanas prēmijas ņēmēja Bonus -malus klase. Taču piemaksas/atlaides koeficientus nosaka pašas apdrošināšanas sabiedrības. Šajā gadījumā arī „Ergo Latvija” riska parakstītājs katrai Bonus – malus klasei varēja noteikt savu koeficientu. Iespējams, maldīgs bija priekšstats, ka apdrošinātāja piešķirtās atlaides bonus klasēs esošajiem nosegs ar piemaksām, ko maksā tie īpašnieki, kas atrodas malus klasē.”
Informāciju sagatavoja:
Inese Ozoliņa
LTAB sabiedrisko attiecību konsultante
T: 29336923; 7358923