Jaunmārupes mācība likusi daudzstāvu namu apsaimniekotājiem arī aktīvāk aprīkot mājas ar ugunsdrošības sistēmām, savukārt attīstītāji kļuvuši piesardzīgāki, pieprasot jauna projekta apdrošināšanu vēl pirms pārdošanas sākuma.
Labprātīgi obligāti
Bēdīgi slavenā Vecozolu nama izdegušais jumts, augšstāva kāpņu telpa un komunikācijas nu atjaunotas, bet mājas apsaimniekotāja SIA 3X direktors Indulis Štobe Dienai uzsver — patlaban visi šī uzņēmuma pārziņā esošie vairāk nekā 30 daudzdzīvokļu nami apdrošināti pret kopīpašuma bojājumiem. Ugunsnelaime bijusi labs stimuls dzīvokļu īpašniekiem izprast risku, lai nepaliktu bez līdzekļiem avārijas gadījumā. "Visos jaunajos namos ierīkojam dūmu detektorus un pieslēdzam ugunsdrošības pultis, lai nelaimes gadījumā reaģētu ne ilgāk kā 10 minūšu laikā," stāsta pārvaldnieks.
A/s Māju serviss KSA valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa toties atzīst: "No mūsu 110 apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem reakcija pēc Vecozolu nama avārijas bija nulle, tāpēc ierosinājām kopīpašuma apdrošināšanu paši." Jaunajās mājās viss esot kārtībā, taču vecajās ir problēmas, jo par tām jāmaksā vairāk, apdrošinātāju noteikumi ir stingrāki, turklāt tas prasa 51% dzīvokļu saimnieku vienošanos, un to panākt nav viegli.
B.Pļaviņa kā apsaimniekotāju pārstāve Ekonomikas ministrijai ierosinājusi kopīpašuma apdrošināšanu pret ugunsgrēku noteikt par obligātu, tomēr priekšlikums nav atbalstīts. Vairākās Eiropas valstīs ir šāda likuma prasība. Igaunijā kopīpašuma apdrošināšana ir obligāta bankas prasība, ņemot renovācijas kredītu daudzdzīvokļu mājai.
Izlīdzas ar civiltiesisko
Daļēji risinājumu var rast, apdrošinot apsaimniekotāja pašrisku civiltiesiski, skaidro B.Pļaviņa. Ja apsaimniekotāja darbības dēļ mājā rodas bojājumi vai pat kaitējums iemītnieku veselībai, to sedz ar šādu apdrošināšanu. Māju serviss KSA par 100 000 latiem apdrošinājis ēkas 326 000 kvadrātmetru platībā un maksā par to 1200 latu gadā.
Ap 20 daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāja SIA Labo namu aģentūra valdes loceklis Sergejs Ņevoļskis par obligātu uzskata gan apsaimniekotāta, gan katra dzīvokļa civiltiesisko apdrošināšanu, jo visas mājas apdrošināšana varot maksāt pārāk dārgi — apdrošināšanas prēmiju nosaka pēc mājas pilnīgas atjaunošanas izmaksām. Dienas aptaujātie apsaimniekotāji un apdrošinātāji minēja summas no 15 līdz 70 latiem gadā dzīvoklim 70—100 kvadrātmetru platībā. Mūra mājās apdrošināšana ir lētāka, koka ēkām — nedaudz dārgāka.
S.Ņevoļskis iesaka rūpīgi izpētīt apdrošinātāja piedāvājums, jo tajā var būt zemūdens akmeņi, piemēram, augštāvs netiek apdrošināts pret applūšanu lietus gadījumā, u.tml. Savukārt B.Pļaviņa kā lielāko problēmu min Eiropas prasību mājās, kuras augstākas par deviņiem stāviem, ierīkot dārgu — ap 20 000 latu — ugunsdrošības sistēmu, ko iemītnieki parasti negrib maksāt. Valsts līdzfinansējumu šādam nolūkam atteikts, tāpēc apsaimniekotāji cenšas paši pakāpeniski aprīkot šādus namus.
Papildina nosacījumus
Jaunmārupes piemērs bijis pamācošs arī apdrošinātājiem. Baltas juridisko personu īpašumu produktu vadītājs Ritvars Heniņš stāsta, ka dzīvokļa apdrošināšana pēc šī gadījuma papildināta, iekļaujot atbilstīgo ēkas domājamo daļu un sedzot iemītniekam pagaidu mitekļa īri remonta laikā. Tomēr, ja šādi nav apdrošināti visi nama iemītnieki, koplietošanas telpu bojājumu novēršanai naudas tāpat nepietiks, brīdina R.Heniņš.
Pēc If Latvia valdes locekļa Jāņa Sprindžuka vērtējuma, kopplatību apdrošināšanas potenciāls dzīvojamiem namiem ir liels, turklāt tieši augošās inflācijas apstākļos ir svarīgi pasargāt sevi no neplānotiem izdevumiem. Šāda attieksme vērojama jauno projektu attīstītāju vidū — viņi biežāk prasa īpašuma apdrošināšanu, kamēr projekts nav pārdots, lai pasargātu sevi no papildu izdevumiem pārdošanas procesā.