Pēc aptaujas datiem, kontu bankā uzkrājumiem izmanto 55% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt otrajā vietā ar 48% ir līdzekļu uzkrāšana pensijas fondos, bet trešajā vietā ar 40% - krājkonta izmantošana. Savukārt vismazāk respondenti pauda gatavību ieguldīt tādos finanšu instrumentos kā depozīti, fondi, akcijas - 14% respondentu.
Latvijas iedzīvotāji, atbildot uz jautājumu par ieguldīšanas mērķiem, aptaujā atzinuši, ka vislabprātak uzkrātu kādam lielākam pirkumam (63%), otrs populārākais uzkrājumu mērķis ir - drošībai, piemēram, iespējamiem neparedzētiem tēriņiem (62%), bet trešais - kādam lielākam notikumam, piemēram, kāzām, jubilejai, izlaidumam (39%). Savukārt bērnam un savām vecumdienām uzkrāj vai vēlas uzkrāt pa 38% Latvijas iedzīvotāju.
"Aptauja rāda, ka iedzīvotāji joprojām visvairāk vēlas uzkrāt lielākam pirkumam, tas nozīmē - patēriņam. Tajā pašā laikā gandrīz tikpat daudzi arī uzkrāj vai vēlētos uzkrāt drošībai. Tas iepriecina, jo iezīmē zināma līdzsvara veidošanos starp patēriņu un uzkrāšanu Latvijas sabiedrībā, kas šobrīd ir ļoti veselīgi ekonomiskā līdzsvara sasniegšanai," aptaujas rezultātus komentēja "Hansabankas" Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Tīna Ķuze, atzīstot, ka kopumā uzkrāšanas kultūra Latvijā ir pašā attīstības sākumā.
Aptaujas dati arī liecina, ka dažādās vecuma grupās cilvēku mērķi līdzekļu uzkrāšanai atšķiras. Cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem jautājot, kam vēlētos uzkrāt, visbiežāk kā mērķi min bērnus, bet tikai tad seko pašu pensija un vecumdienas. Cilvēki no 30 līdz 39 gadiem primāri domā par uzkrāšanu savai drošībai, paredzot līdzekļus nebaltām dienām, kā arī labprāt taupa vai taupītu saviem bērniem. Savukārt jaunāki - vecumā no 15 līdz 29 gadiem - visbiežāk min atbildi par līdzekļu uzkrāšanu kādam lielākam pirkumam, un tikai tad seko domas par līdzekļu uzkrāšanu dažādiem iespējamiem neparedzētiem tēriņiem.
Tāpat aptaujā "Hansabanka" secinājusi - jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļu iedzīvotāji iegulda dažādos finanšu instrumentos - pensiju fondos, depozītos, krājkontos vai fondos. Lielākā daļa (66%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu vai depozītu. Cilvēki ar zemiem ienākumiem - līdz 250 latiem mēnesī - līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu, bet mazāk pensijas, krājkontu vai depozītu.
"Hansabanka", izvērtējot aptaujas rezultātus, arī konstatējusi, ka Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par sarežģītākiem finanšu instrumentiem uzkrājumu veidošanai. Cilvēki visvairāk pazīst tādus uzkrājumu un ieguldījumu veidus kā depozīti un krājkonts (nosaukuši gandrīz 70% respondentu), bet mazāk pensijas un fondus (vidēji tikai 50%).
"Hansabankas" sadarbībā ar "OMD Snapshots" šā gada decembrī veiktajā aptaujātika iztaujāti 912 respondenti no Rīgas, lielākajām Latvijas pilsētām un lauku reģioniem. Aptaujā piedalījušies respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem ar dažādu ienākumu līmeni.
"Hansabanka" pēc aktīvu apjoma ir lielākā Latvijas banka.