Viņasprāt, daļēji tas ir saistīts ar to, ka šajā periodā vairāk speciālo piedāvājumu depozītiem ar īpašām likmēm bijis tieši uz ilgākiem termiņiem, taču novērots, ka arī paši klienti grib noguldīt naudu uz ilgākiem termiņiem ar noteiktām likmēm. Daudzi klienti esot atlikuši lielus ieplānotos pirkumus un izvēlējušies nogaidīt, lai saprastu, kā labāk rīkoties šodienas ekonomiskajos apstākļos. Eksperte spriež, ka vēl pirms pusgada cilvēkiem ar vārdu “ilglaicīgs” asociācijās 12 mēneši, ne vairāk, savukārt patlaban redzams, ka cilvēkiem laika uztvere mainās. “Ar to arī saistīta lielākā popularitāte strukturētiem produktiem, kuriem termiņš ir 2,3 un pat pieci gadi,” skaidro N.Seņkova.Tāpat novērots, ka aizvien populārāka ir tendence regulārai uzkrāšanai ar mazām summām.Eksperte gan neparedz lielu pieaugumu noguldījumos. Viņasprāt, jāņem vērā arī tas, ka arvien pieprasītāki kļūst strukturētie ieguldījumi, investīciju fondi vai apdrošināšana, kas neatspoguļojas mājsaimniecības noguldījumos, jāņem arī vērā, ka ikdienas patēriņa apjoms cenu kāpuma dēļ palielinās.Taču, pēc N.Seņkovas domām, arvien populārāka kļūs regulāra uzkrāšana, kad katru mēnesi ikviens atliks kādu summu — vai tā būs krājkontos, vai fondos vai citur.
Arvien populārāki kļūst ilgtermiņa noguldījumi, secina “Nordea”
Populārāki kļūst noguldījumi uz ilgāku termiņu, kā arī uzkrāšana ar mazākām summām, šādas tendences novērojusi “Nordea” bankas uzkrājumu un noguldījumu produktu attīstības vadītāja Nellija Seņkova.Izanalizējot noguldījumu sadalījumu pēc termiņiem, var secināt, ka vēl pagājušajā gadā populārākie termiņi bija 1—3 mēneši, savukārt patlaban lielāka interese ir par termiņu, kas garāks par sešiem mēnešiem, ceturtdien publicētā intervijā laikrakstā Dienas Bizness stāsta eksperte.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.