Lai arī veikto mahināciju apmēri vēl nav zināmi, jau tagad iespējamais kaitējums atzīts par gana nopietnu, piespriests sods 290 miljonu sterliņu mārciņu (252 milj. latu) apmērā. Latvijā banku sektora speciālisti apgalvo - tiešs kaitējums vietējo banku klientiem nav nodarīts, un, pat ja tāds ir, zaudējumi ir gana mazi, turklāt turpinās izmeklēšana. Tomēr kārtējo reizi uzticība finanšu sektoram ir iedragāta, jo īpaši tāpēc, ka Barclays ir viens no smagsvara spēlētājiem visā pasaulē. Amatus atstājusi Barclays bankas vadība, taču pārbaudes notiek joprojām, jo pastāv aizdomas, ka mahinācijās varētu būt iesaistītas arī citas starptautiski ietekmīgas bankas, to skaitā HSBC un Karaliskā Skotijas banka, tiek runāts arī par iespējamu kriminālizmeklēšanu.
Groza, kā pašiem patīk
Aizdomas par Barclays mēģinājumiem sagrozīt datus bija izskanējušas jau agrāk, taču uzticības krahu britu finanšu milzis piedzīvoja šī gada 27. jūnijā, kad atzina - bankā notikušas nelikumības, un britu un amerikāņu finanšu regulatori tai piemēroja sodu par datu manipulācijām, kas ietekmējušas miljardus vērtus finanšu darījumus, turklāt atzina, ka pašā finanšu krīzes pīķī Barclays bija sniegusi nepatiesu informāciju par darījumos izmantotajām reālajām procentu likmēm, lai uzspodrinātu savu tēlu starptautiskajos finanšu tirgos. Dienu pēc šī atzinuma Barclays akciju vērtība vērtspapīru tirgū nokritās par 15%. No amata jau atkāpušies bankas padomes priekšsēdētājs Markuss Agiuss, kā arī izpilddirektors Roberts Daimonds, kurš bijis viens no labāk atalgotajiem izpilddirektoriem Lielbritānijā, viņa peļņa pērn bijusi 20 miljoni sterliņu mārciņu. Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns apsveicis bankas vadītāju lēmumu kā pozitīvu un atzinis - viņš cerot, ka tas bijis «pirmais solis pretī jaunai atbildības kultūrai Lielbritānijas bankās».
Mahinācijas banka bija veikusi divos posmos. Pirmskrīzes periodā no 2005. gada Barclays sniedza nepatiesu informāciju par aktuālajām tirgus procentu likmēm, tā manipulējot ar LIBOR un EURIBOR indeksa aprēķinu dažādiem termiņiem, kā rezultātā tika gūta peļņa. Savukārt no 2007. līdz 2009. gadam Barclays sniedza apzināti nepatiesu informāciju par aktuālajām tirgus procentu likmēm, lai dotu finanšu tirgus dalībniekiem signālus, ka banka ir drošāka, nekā patiesībā bija, kā rezultātā finanšu rādītāji izskatījās labāki un Barclays varēja starpbanku tirgos aizņemties ar samērā zemu likmi. Atklātībā nonākusī elektroniskā sarakste liecina, ka banku menedžeri devuši padotajiem instrukcijas, lai izvairītos no negatīvas publicitātes. Iedrošinot darbiniekus, kāds menedžeris pat e-pastā rakstījis - «LIBOR neietekmē naudas patieso vērtību».
Tomēr joprojām nav skaidrības par Barclays mahināciju tiešo ietekmi uz finanšu tirgiem - britu regulators pagaidām ir tikai izteicis pieļāvumu, ka attiecīgās darbības varētu būt izraisījušas nopietnu kaitējumu, kamēr ASV Tieslietu departaments jau paziņojis, ka atsevišķos gadījumos Barclays krāpšanās tieši ietekmējusi starpbanku likmju veidošanos. Izmeklēšana vēl turpinās, visticamāk, pārbaudes tiks uzsāktas vēl vairākās lielās Lielbritānijas bankās. Tomēr, lai arī Lielbritānijā visplašāk izmantotā likme LIBOR ir tieši saistīta ar EURIBOR, kas ir Eiropas banku likme, Eiropas Centrālā banka vēl nav nākusi klajā ne ar vienu paziņojumu, kas komentētu Lielbritānijas banku sektorā notiekošo.
Iedragāta uzticība
Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) norāda, ka pagaidām par iespējamo datu viltošanas ietekmi uz starptautiskajiem finanšu tirgiem un arī uz Latviju spriest ir pāragri, jo turpinās apstākļu noskaidrošana, arī kopējais zaudējumu apmērs dažādām iesaistītajām pusēm Lielbritānijā un ASV pagaidām vēl ir neskaidrs. Taču skaidrs, ka saistītie zaudējumi ir attiecināmi uz pagātni, laiku no 2005. līdz 2009. gadam, lai noskaidrotu to apjomu un īstos zaudētājus, kā arī ieguvējus, būs nepieciešama starpvalstu uzraugošo institūciju koordinācija un sadarbība, kā arī pašu banku iesaistīšanās. Barclays jau sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Lai arī vēl nav skaidrības, cik lielā mērā un kuram nodarīts finansiālais kaitējums, uzticība banku sektoram jau atkal ir iedragāta, tiesa, vēl ne tik lielā mērā kā pēc Lehmans Brothers afērām un bankrota sekojošās vispārējās banku krīzes. «Ir notikumi, kas pārnacionālajās institūcijās atstāj nospiedumu, jo īpaši uz uzticību bankām, kā arī rosina veidot jaunas finanšu sektoru kontrolējošas institūcijas,» uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. Viņš gan norāda - šobrīd nav skaidrības, tieši cik no lielajiem spēlētājiem ir vai nav bijuši negodprātīgi un kā tas ietekmējis banku sektoru. Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis apgalvo, ka Barclays skandāls ietekmi atstās ne tik daudz uz lata vai eiro likmēm, bet gan uz to, cik lielā mērā var uzticēties finanšu institūcijām. «Izrādās, ka Eiropas finanšu sirds Londona ir korumpēta, tāda, kurai nevar uzticēties, un tas ir izraisījis šoku,» spriež Ģ. Rungainis. Ekonomists Kārlis Cerbulis ir lakonisks: «Šī situācija pierāda, ka biznesmeņi grib strādāt nevis brīvā, bet gan sarunātā tirgū.»
Dienas aptaujātie banku nozares pārstāvji apgalvo, ka vismaz pagaidām var uzskatīt, ka Latvijas banku klienti noBarclays mahinācijām cietuši nebūs, taču jāgaida izmeklēšanas rezultāti. Latvijas Banka (LB) prognozē - ja atklāsies, ka LIBOR likmes tiešām bijušas pazeminātas, faktiski izkropļotas, varēs secināt, ka arī Latvijā kredītņēmēji ar LIBOR likmēm attiecīgajā laika posmā būs maksājuši zemākus procentu maksājumus.