Sākoties apkures sezonai, dabasgāzes cenas pieauguma dēļ lielai daļai iedzīvotāju no maciņa būs jāizņem vairāk naudas siltuma rēķinu apmaksai. Savukārt rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kuri šo resursu izmanto arī ražošanas procesu nodrošināšanā, tas radīs neprognozēti lielākus izdevumus, kas var ietekmēt gan peļņu, gan iespēju ieguldīt līdzekļus attīstībā.
Meklē alternatīvas
Vidzemes reģiona lielākā uzņēmuma Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns norāda, ka šāds solis var ietekmēt arī ārzemju investoru attieksmi pret Latvijā notiekošo. «Mūsu akcionāri seko līdzi šiem pavērsieniem. Pēc katra šāda ražošanu, rūpniecību bremzējoša faktora, kas rezultējas ar nenosakāmām izmaksām, viņi saprot, ka Latvijas ekonomika nav prognozējama, līdz ar to kļūstot piesardzīgāki pret tālāko attīstību mūsu rūpnīcā.» Gan viņš, gan arī uzņēmuma sadarbības partneri Vācijā ir izbrīnīti par faktu, ka, «lai gan esam Krievijas tuvākie kaimiņi un mums ir sava gāzes krātuve Inčukalnā, no kaimiņvalsts piegādātā gāze mūsu akcionāriem Vācijā ir pieejama par lētākām izmaksām nekā mums Latvijā, pat neskatoties uz to, ka viņi to patērē daudz mazāk».
Lai kaut cik sevi pasargātu no gāzes cenas svārstībām un atkarības no šī resursa, gan siltuma ražotāji, gan arī lielie ražošanas objekti sāk meklēt alternatīvas, raugoties zaļās enerģijas un koģenerācijas staciju virzienā. Piemēram, siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmums Fortum Jelgava jau šobrīd Jelgavā būvē koģenerācijas staciju, kur kā kurināmo plānots izmantot vietējo kurināmo. Arī viens no lielākajiem siltumražošanas uzņēmumiem un dabasgāzes patērētājiem Rīgas siltums īsteno divus zaļās enerģijas projektus, kopumā plānojot palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 20% no kopējā apjoma, kas siltumu ļautu saražot lētāk.
Alternatīvus ceļus meklējusi arī Valmieras stikla šķiedra. «Pirms diviem gadiem kā alternatīvu risinājumu izveidojām sašķidrinātās gāzes iekārtu katlu mājai. Pirmos trīs līdz četrus mēnešus no tā arī profitējām, jo bija lētāk. Tomēr, tā kā arī sašķidrinātā gāze tiek eksportēta no Krievijas un tās izmaksas pieauga, vēlāk atgriezāmies pie lētākās dabasgāzes izmantošanas,» atklāj uzņēmuma prezidents A. O. Brutāns.
Nevar pārdot lētāk
Vērtējot dabasgāzes cenu kāpuma ietekmi uz ekonomiku kopumā, Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka prognozētais dabasgāzes cenu kāpums lielajiem uzņēmumiem ietekmēs cenu pieaugumu siltumenerģijai, izraisot arī vidējā cenu līmeņa pārmaiņas. Prognozēt, cik liela varētu būt gala ietekme, pagaidām gan esot pāragri, bet esošās prognozes par dabasgāzes cenu kāpumu liecina, ka vidējo cenu līmeni valstī tas varētu paaugstināt par aptuveni pusprocentpunktu.
Latvijas Siltumražotāju uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis portālā Nozare.lv norādījis, ka patēriņa veicināšanas nolūkos Latvijas gāzei vajadzētu būt ieinteresētai zemākā dabasgāzes tarifā. Viņš arī izteicis cerību, ka apkures sezonas sākumā, kad gāzi sāks pumpēt no krātuves Inčukalnā, tarifs siltuma ražotājiem varētu samazināties, jo viņi šajā situācijā ir vislielākie cietēji - bez dabasgāzes cenas pieauguma viņus skārušas arī nodokļu izmaiņas: siltuma un elektroenerģijas ražotājiem piemērots akcīzes nodoklis dabasgāzei, kā arī atcelta samazinātā PVN likme. Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis gan atbild, ka dabasgāzes tarifu siltuma ražotājiem samazināt nav iespējams, jo tarifs tiešā veidā atkarīgs no iepirkuma cenas. «Bet, iepērkot dārgāk un pēc tam pārdodot lētāk, uzņēmums var attapties pie sasistas siles,» A. Dāvi citē aģentūra LETA.
Jautāti par to, kā dabasgāzes cenas palielināšanās ietekmēs preču un pakalpojumu cenas, Valmieras stikla šķiedras prezidents A. O. Brutāns saka: «Mūsu produktu pašizmaksa lielā mērā saistīta ar energoresursu cenu izmaiņām. Nenoliedzami dabasgāzes cenu kāpums palielina uzņēmuma izdevumu daļu, samazinot peļņu un iespējas investēt ražošanas tālākajā attīstībā.» Uz to, ka šī iemesla dēļ produkcijas cenas nepalielināsies, norāda arī citi uzņēmumu pārstāvji, piebilstot, ka šie izdevumi gulsies uz uzņēmumu iekšējām izmaksām.
Paredzēt nevar neko
Dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas, kas veido aptuveni 80% no tarifa, un gāzes tarifi Latvijā, kas neesot mainījušies kopš 2008. gada, vasarā atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules tirgū un tiek vērtētas deviņu mēnešu griezumā. Prognozēts, ka jūlijā sasniegtās cenas varētu saglabāties līdz septembrim. Kas notiks pēc tam, paredzēt neņemas neviens, un tas arī neesot iespējams, jo tāpat ilgtermiņā nav iespējams prognozēt naftas produktu cenu svārstības, norāda Latvijas gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris. Jautāts, vai šīsvasaras naftas produktu cenu kritums tomēr nevar ietekmēt gāzes cenu turpmākajos mēnešos, V. Makaris norāda, ka paredzēt neko nevar.
Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka risinājums ir Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija, ko paredz arī ministrijas izstrādātā Enerģētikas stratēģija 2030. Taču tā jāveic brīdī, kad ir nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes, jo šobrīd vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievijas Gazprom un Latvija nav vienotajā Eiropas Savienības gāzes apgādes sistēmā. «Tam jānotiek paralēli ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, Lietuvas - Polijas starpsavienojuma, gāzes ieguves uzsākšanas Baltijā vai līdzīgu projektu īstenošanu,» norāda ministrijā.