Ģenerālprokuratūra Augstākajā tiesā cēlusi protestu pret Kurzemes rajona tiesneses lēmumu, kas lēma par maksātnespēju. Maigākā formā Augstākās tiesas priekšsēdētājam to pašu lūdza arī Valdis Dombrovskis. Viņš arī uzdeva tieslietu ministram Gaidim Bērziņam izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas likumos, lai šādas situācijas turpmāk nepieļautu.
Rīgas Kurzemes rajona tiesa par maksātnespējīgu pirms nedēļas pasludināja uzņēmumu Palink, kam Latvijā pieder pārtikas veikali Iki un Cento. Ķēdes apgrozījums ir 60 miljoni latu, bet maksātnespēju noteica 20 000 latu parāda dēļ.
Iki un Cento veikalu ķēde pieder Eiropas koncernam, kura apgrozījums ir vairāk kā 100 miljardu eiro. Latviju uzņēmuma pārstāvis publiski nosauca par "banānu republiku" un piedraudēja šeit vairs neko neinvestēt.
Nu par jau starptautisko skandālu izaugušais strīds aizsākās pirms trim gadiem un bija saistīts ar veikala būvdarbiem Vecmīlgrāvī. Iki vienojās ar būvniekiem un sāka darbus. Taču sākās krīze un veikals pārdomāja. Tomēr krīze bija iestājusies arī celtniecībā un būvnieki no vērtīgā pasūtījuma tik viegli attiekties negrasījās.
Būvfirma Landekss iesūdzēja veikalu tiesā, apgalvojot, ka par darbu nav samaksāts. Iki apgalvoja, ka tieši pretēji – par būvdarbiem ir pārmaksāts. Tiesa ievilkās, rezultāta nebija. Lietā iesaistījās nelielu, jaunu arodbiedrību līderis Jānis Kuzins. Viņš noorganizēja pie Iki veikaliem celtnieku piketus, kad tie rezultātu nedeva, devās uz Frankfurti un Strastbūru.
Iki spiedienam nepakļāvās. Tiesa turpinājās. Būvnieki izlēma spriedumu negaidīt un pieteica veikalu ķēdes maksātnespēju. Un tā 20 000 latu parāds kļuva par iemeslu, lai apturētu liela uzņēmuma darbību.
Prasība Kurzemes rajona tiesā nonāca pie nesen amatā apstiprinātas tiesneses Ilzes Ramanes. Tā viņai bija pirmā šāda veida lieta. 5.janvārī Ramane nolēma, ka uzņēmums ar 60 miljonu latu gada apgrozījumu ir maksātnespējīgs, jo palicis parādā 20 000. Sākās veikala bankrota process.
Veikala īpašnieki ir sašutuši - viņi uzskata to par reiderismu, jo viņu strīds ar būvnieku nav vēl izskatīts, bet uzņēmums ir paralizēts. "Tas ir šokējoši un sāpīgi redzēt 21.gadsimtā neatkarīgu Latvijas valsti, pilntiesīgu ES dalībvalsti, kur Kurzemes rajona tiesa pasludina Palink par maksātnespējīgu, pamatojoties uz 30 000 eiro prasību," sašutis ir Olivers Ortis, Palink Lietuva padomes loceklis.
Tieslietu ministrs Gaidi Bērziņš iepriekš strādājis par maksātnespējas administratora palīgu un domā, ka nevar uzņēmumu apturēt pēc viena parāda nesamaksāšanas. Vajadzētu atjaunot veco kārtību, kad administratori izvērtēja uzņēmumu stāvokli, pirms tos pasludināt par maksātnespējīgiem.
Būvfirmas advokāts Aldis Gobzems ir pārliecināts, ka pēc spēkā esošā likuma Palink ir bankrotējis.
"Nesamaksājot parādus, šī brīža Maksātnespējas likums, neatkarīgi no tā, vai tā ir miljardu vērta kompānija vai šai kompānijai vispār nav naudas līdzekļu, šādu kompāniju ir tiesības atzīt par maksātnespējīgu. Tāds Latvijā tas likums ir," tā Gobzems.
Tam nepiekrīt juristi, kas savulaik izstrādāja šobrīd spēkā esošo Maksātnespējas likumu. Lai arī likumā būtiskākā maksātnespējas pazīme ir nesamaksāts parāds, tiesas uzdevums ir konstatēt, vai šis parāds ir reāls vai izdomāts un vai tas nav citā tiesā apstrīdēts.
"Tiesa ir skatījusies formāli tikai uz likuma prasībām, neņemot vērā, ka tiesas galvenais uzdevums bija noskaidrot, kāpēc SIA Palink nemaksā parādus. Tiesas uzdevums bija konstatēt, ka SIA Palink nemaksā parādus tādēļ, ka tās rīcībā nav nepieciešamie naudas līdzekļi. Tiesas rīcībā tika iesniegti pietiekami pierādījumi, ka SIA Palink spēj samaksāt pieteikto prasību pilnā apmērā, tika uzrādīti šie naudas līdzekļi, bet mums nesaprotamu iemeslu pēc tiesa šo neņēma vērā," skaidro Gatis Flinters, advokātu firmas Borenius partneris.
Raidījums vēsta, ka Palink ir centies parādu samaksāt. Lielveikals uz Kurzemes rajona tiesu bija atnācis ar izziņu, ka bankā ieskaitījis divas reizes lielāku summu, nekā bija viņu parāds - 40 000 latus. Šo argumentu Kurzemes rajona tiesnese Ramane neņēma vērā.
Vienotas prakses, kā lemt par maksātnespēju, pēc jaunā likuma nav. Piemēram, Ventspils tiesa noraidīja uzņēmuma TM Security prasību par Kālija parka maksātnespēju, jo secināja, ka apsardzes firma vēlas piedzīt parādu, nevis pierādīt maksātnespēju.
Arī tiesnese Ramane Nekā Personīga atzina, ka likums viņai ļāva izlemt par labu Palink, bet viņa nolēma tomēr nolēma uzņēmumu atzīt par maksātnespējīgu.