Eiroprojekta vadītāja: Latvijas ceļš uz eiro ir stabils

Falsificēs datus, līdzīgi grieķiem, ja to vajadzēs, lai iestātos eiro zonā. Ja uz dažiem mēnešiem samazinās PVN, tad tā būs tāda pati shēma, kā Grieķijā.

Edzis visu detalizēti un pareizi apstāstīja. Tikai es brīnos,ka vēl joprojām jenotu fani cilā veco,ar garu bārdu apaugušo argumentu,ka eiro vajadzīgs,lai būtu ērtāk naudu tērēt ārzemju ceļojumos,un tas notiek laikā,kas naudu būtu jātaupa,jo tās valstī katastrofāli trūkst. Otrs aplamais mīts,ka svarīgākais ir stabila valūta. Stabila valūta nerada stabilu ekonomiku,bet stabila ekonomika gan rada stabilu valūtu. Atkal kārtējo reizi cēloņi tiek jaukti ar sekām. Un tā mūsu jenoti pinas aplamu priekšstatu lamatās - paši nesaprot un jauc prātus citiem,kuri viegli ietekmējami,jo viņiem nav savu domu. Tiek noliegts protekcionisms vietējiem ražotājiem,bet tajā pašā laikā kas tad ir mākslīgi radītais lētais darbaspēks un nodokļu atlaides ārvalstu investoriem,ja ne protekcionisms? Neoliberāļu lozungs - protekcionismu ārvalstu investoriem un šoka terapiju savējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Kāpēc mēs to pieļaujam?

Diemžēl jāpiezīmē, ka Latvija jau referendumā nobalsoja par Eiro ieviešanu 2004. gada iestāšanās līgums ietvēra obligātu prasību ieviest Eiro. Bet - tur nebija noteikts gads - tā ka, ja Latvija uzskatītu, ka ir izdevīgāk neieviest Eiro, tad mēs varam vilkt gumiju cik ilgi vien ienāk prātā. Diemžēl Latvijas banka un valdība ir izvērtējuši tikai Eiro ietekmi uz Latvijas ārējā parāda apkalpošanu un uzskara, ka tā būs ļoti pozitīva, bet nevērtē monetārās politikas iespējas ekonomikas attīstības veicināšanai.

Suverenitāte - nozīmē pašiem tiesības un iespējas pieņemt lēmumus par savu valsti - iestājoties Eirozonā tiek zaudētas iespējas pieņemt jebkādus monetāros lēmumus. Atsakoties no savas valūtas nenoliedzmi suverenitāte samazinas - bet es jau to vairāk kā nelielu Latvijas deputātu zvēresta piemērošanas divkosību - protams, ka ja šāds lēmums būtu izdevīgs Latvijai un vairumam pilsoņu, tad šāds neizdevies zvērests nedrīkst kavēt nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Es nebūt nesaku, ka Vācija un Francija jūtas slikti Eirozonā - viņi kā reiz ir ieguvēji no šīs "parādu ekonomikas" - Vācija ir daudz konkurētspējīgāka augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanā - kamēr Grieķi uz kredīta pērk vācu auto, tikmēr Vācija pelna divreiz - gan no autoražošanas, gan no procentiem par kredītu. Apgalvojums, ka brīva tirgus apstākļos, piedevām ar fiksētu valūtas kursu, mazattīstītākas valstis nevar panākt attīstītākās nav rasistisks - tas nav balstīts uz cilvēku tautību vai rasi, bet gan uz ekonomiskiem apsvērumiem. Nu kautvai tas, ka mums inflācija dabiski ir augstāka nekā attīstītajās valstīs. Ja būtu svārtīgs valūtas kurss, tad šī starpība liktu pamazām kristies mūsu valūtas vērtībai un līdz ar to saglabātos mūsu preču konkurētspēja pret attīstajām valstīm. Tākā valūtas kurss ir fiksēts, tad sanāk, ka mūsu ražotāju izmaksas pastāvīgi palielinās ātrāk, kā attīstītajās valstīs (konkurētspēja samazinās). Protams, ka Latvija nevar ieviest muitas, importa aizliegumus utml. Bet, ja mēs paskatamies R-Eiropas valstis, tad visas kautkādā mērā aizsargā savu tirgu - pārsvarā lielajos iepirkumos dod priekšroku saviem uzņēmumiem, kā arī R-Eiropas valstis ne tuvu nav tik strikti ieviesušas ES regulas ražošanā - līdz ar to R-Eiropas ražotājiem ir zemakas izmaksas. Es ar šo nesaku, ka mums būtu pilnībā jānoslēdzas un jāielien akmens laikmetā: 1) mēs varam ņemt piemēru no Polijas un Zviedrijas monetārās politikas pielietošanā 2) mēs varam ņemt piemēru no R-Eiropas valstīm, kā aizsargāt savus ražotājus 3) nodokļu politika jāveido savādāk - PVN ir nodoklis, ko vienādi maksā par importu un vietējām precēm - to jātur augstu (bet ne augstāku par kaimiņvalstīm), toties IIN un Soc iemaksas vairāk ietekmē vietējo ražotāju (un darbinieku) - tos ir jāsamazina vismaz līdz ES vidējam līmenim - nu iesākuma kautvai līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim - tad Latvijā būs vairāk darbavietas (mazāk arī aplokšņu algas) 4) valsts varētu vairāk investēt infrastruktūrā, kas veicina ražošanu, nevis tūlītējā komfortā (kā veloceliņi) (dažreiz pat vienas reizes - kā ekskursijas par ES naudu)

Edzi, pastaasti, kad Krups ir raudaajis, ka citu valstu teeraudleejeeji vinjam dziivot neljauj? Kaapeec Henrijs Fords nekad nav raudaajis, ka nekad nepnaaks Eiropas auto razhotaajus. Attiistiijaas taas valstis, kur mazaak mekleeja ataisnojumus un vairaak dariija. Tas ir komunistu domaasanas veids, pazinjot, ka nekad neizdosies panaakt attiistiitos. Peec buutiibas taads pazinojums ir rasistisks, jo vesela tauta tiek atziita par nepilnveertiigu. Tikai rasisti centaas pieraadiit savu paaraakumu, bet komunisti centaas pieraadiit, ka vinju tauta ir mulkjiisi un nevariisi.

Latvija veiksmiigi paargaaja no padomju telekomunikaaciju sisteemas uz internetu, kas paarspeej vienu otru vecaas ES valsti. Tas ir vai nav veiksmes staasts? Un vai tas neapgaazh teorijas par zemaakajaam raseem, kas nolemtas muuziigai atpaliciibai?

neviena Eiropas valsts, kas pienjeemusi eiro, nav zaudeejusi valstiskumu ------------------- Ja nenopietni, tad Latvijas Deputāta zvērestā ir ierakstīts, ka deputāts solās/zvēr stiprināt valsts suverenitāti - savas valūtas aizstāšana ar Eiro pilnīgi noteikti ir suverenitātes samazinājums. Bet nu tādus sīkumus mums neviens neņem vērā. Bet ja nopietni ... Eiro projekts kāds viņš ir tagad, nav ekonomiski pamatots. Brīvi svārstīgs vai regulējams valūtas kurss ir obligāti nepieciešams starpvalstu tirdzniecības regulēšanas elements. Patreiz Eirozonā sanāk tā, ka mazāk konkurētspējīgās valstis nevar ierobežot konkurētspējīgāko valstu importu un grimst parādos, kamēr konkurētspējīgākās eksportē un kļūst bagātākas. Mazāk konkurētspējīgākās valstis protams zināmā mērā var savu konkurētspēju uzlabot, bet ... panāk konkurētspējīgākās nevar - jo kā likums, tad infrastruktūra ir atpalikusi, produktivitāte zemāka - lai kompensētu šos trūkumus, tiek turētas zemākas algas, bet ar brīvām robežām, šādos apstākļos aktīvākais darbaspēks emigrē uz turīgākajām valstīm. Neviena no Pasaules attīstītākajām valstīm nav sasniegusi savu labklājību brīvā tirgus apstākļos - visas ir vispirms ar protekcionismu un valsts stimulētu industrializāciju un infrastruktūras būvniecību attīstījušas savu konkurētspēju un tikai pēc tam sāk uzbāzties citām valstīm ar tirdzniecības liberalizēšanu - lai pašas var pārdot mazattīstītajām valstīm produktus ar augstu pievienoto vērtību, iepirkt lētus izejmateriālus un lēti iegūt no atpalikušās valsts kvalitatīvāko darbaspēku. Šo problēmu, ka Eirozonā nenotiek dabiska valstu tekošā konta regulācija kautkad nāksies novērst - un novērst to var tikai divos veidos: a) vai nu tiek likvidēts Eiro un ieviestas valūtas ar brīviem vai regulētiem valūtu kursiem; b) vai nu tiek likvidētas valstis - respektīvi izveidota viena Eiropas Federācija ar kopēju ārējo parādu, kopēju fiskālo politiku utt - tad konkurētspējas neatbilstība tiktu kompensēta ar tiešiem maksājumiem Eiropas Federācijas iekšienē (Teorētiski to varētu ar ES valstu savienībā, bet praktiski tas nav iespējams, jo sastādot ES budžetu katra valsts cīnas par savām interesēm un finanšu pārdale uz mazākkonkurētspējīgākajām valstīm ir ierobežota - Latvijas gadījumā tā nesedz mūsu zaudējumus no dalības ES. Un nākošajā finanšu perspektīvā mums sola vēl mazāku finansējumu - par nepilnu miljardu euro gadā ... Ja tas tā notiks, tad mūsu strīdi par pensionēšanās vecumu celšanu vienu gadu atrāk vai vēlāk varēsim beigt - pensijas nāksies likvidēt kā šķiru - vai tā bus, uzzināsim 2013 gadā, kad tiks apstiprināts ES 7gadu budžets un 2014. gadā jau izjutīsim uz savas ādas.

Tovarisc iedziivotaaj, neviena Eiropas valsts, kas pienjeemusi eiro, nav zaudeejusi valstiskumu. Juus tacu nesaaksiet apgalvot, ka Vaacija vai Francija ir mazaak valsts un ar mazaakaam valsts paziimeem nekaa Cehija vai Latvija? Pat tovarisciem buutu jaapiestraadaa pie argumentaacijas. Na patiikami runaat ar cilveeku, kas pats teelo nejeegu un uzskata par taadiem savus klausiitaajus.

Eiropaa iestaajaas Latvija. Nav taadas kaartiibas, ka viena iedziivotaaju grupa iestaajas Eiropaa, bet otra nee, ka turiiga cilveeka maajas durvis ir ES valsts robeza ar policijas kontrolpunktu un muitas zonu :D ja valsts iestaajas ES, tad iestaajas visa un ja neiestaajas, tad nemaz. Tagad par maksaasanu. Tu vari teelotr nabagu un diedeleet santiimus maiziitei, un vari pleest kreklu un sist pa spalvaino kruuti, ka tu kaut ko maksaa. Apgalvot abus reizee nav iespeejams. Pat interneta demagogiem nevajadzeetu piities tik aciimredzamaas pretrunaas.

Europā aicināja un iestājās biezie, bet nabagi maksā un maksās par viņu jevro izpriecām. Āmen!

Komentārs

Cik tad valsts pilsoņiem jābraukā un cikiem jāmaina mauda, kuras nav? Siles jenotiem labumi?

Edzi, sii ilgtspeeja arii veicina ekonomikas atiistiibu -------------------------------------------------------------------- Ilgtspēja veicina ekonomikas attīstību, bet mākslīgi piedzīti rādītāji novedīs pie Grieķijas likteņa Latvijas ekonomika patreiz ne tuvu nav ilgspējīga, tāpēc iestāties Eirozonā ir priekšlaicīgi. Ir normāli jāattīsta ekonomika, iespēju robežās izmantojot tos monetāros instrumentus, ko dod sava valūta un pēc tam, kad tiešām valsts ekonomika būs ilgtsopējīga - tad var domāt vai ir vai nav izdevīgi pievienoties Eirozonai.

un Tikai 24% IKP kritums ... PSRS sabrūkot bija 50% kritums Argentīna savā krīze sasniedza ap30% kritumu Latvija ir pacentusies sasniegt 3. vietu Pasaulē starp daudzmaz attīstītām valstīm lielākā IKP krituma sasniegšanā miera apstākļos. Es teiktu, ka izvēlētais krīzes pārvarēšanas variants ir ļoti pat neveiksmīgs un lieli nopelni šajā izvēlē ir tam apstākļim, ka mums visiem Premjeriem par padomniekiem ir baņķieri. Reāli - viss krīzes pārvarēšanas plāns tika vērsts uz banku glābšanu no hipotekāro kredītu vērtības zaudēšanas, nevis uz Latvijas tautsaimniecības glābšanu. Domāju, ka atbrīvojot lata kursu no piesaistes Eiro un to nedaudz pazeminot, Latvija krīzi pārvarētu vieglāk, jo izdotos straujāk nobremzēt pārlieku lielo importa preču patēriņu, kā arī ātrāk un taisnīgāk pārdalīt kreditēšanas burbulī radītos zaudējumus. Tas protams nenozīmē, ka valsts varētu neierobežot tēriņus, bet domāju ka šādā variantā recesija būtu mazāka, bezdarbs mazāks, emigrējušo skaits mazāks. Nenoliedzmi būtu arī negatīvās puses - Eiro kredītu ņēmēji būtu lielākos parādos, bankām būtu lielāki zaudējumi un inflācija būtu lielāka. Uzskatu, ka lielākie zaudējumi no šīs krīzes vēl tikai sekos - un galvenais ir lielā darbaspējigo cilvēku emigrācija un šis zaudējums ir lielā mērā neatgriezenisks. Un tas ir mērāms miljardos!!!

Polija, Zviedrija, Lielbritānija, Krievija ļāva savai valūtai nedaudz kristies pret Eiro. To skaļi par devalvāciju nenosauca, bet visas šīs valstis tika cauri bez 24% IKP krituma, masu bezdarba Bet mūsu biedētāji kautkā piemin tikai to vienu Baltkrieviju, lai raksturotu Devalvācijas šausmas.

Edzi, 24% kritums ir veiksmes staasts situaacijaa, kad jau tika meeginaats destabilizeet valuutu, celjot paniku, kad provokatori cereeja iesaistiit masu nekaartiibaas tuukstosiem iedziivotaaju un kad Latvijai nelojaalie nacbolikji jau cereeja uz Latvijas rusifikaaciju. Saja situaacijaa TIKAI miinus 24% ir veiksmes staasts, kas saliidzinaams ar uzvaru neatkaribas karaa.

... ka Maastrihtas kriteeriji nevis bremzee, bet veicina ekonomikas attistiibu. ------------------------------------------------------------------- Kritēriji (un pat viņu izpilde) ekonomikas attīstību nekādi neveicina - bet 1) neļauj politiķiem valsti gremdēt pārāk dziļi parādos 2) parāda, ka valsts ekonomika ir ilgtspējīga Ja Latvijai tie kritēriji jau normāli būtu izpildīti, tad būtu labi - bet mums jau Latvijas Banka un Valdība plāno blēdīties līdzīgi kā savulaik Grieķija, lai tikai to inflācijas kritēriju mākslīgi piedzītu līdz nepieciešamajam ciparam - mākslīgi uz brīdi pazeminot PVN ... Varētu jau piekrist Grostiņam, ka Latvijai nav izdevīgi stāties Eirozonā, ja vien ... Tākā Latvijas Banka jau daudzus gadus lata kursu pret Eiro tur fiksētu, tad vispār nekas nemainīsies iestājoties Eirozonā. Bet piekrītu, ka izdevīgāk būtu palikt ārpus Eirozonas un ar valūtas kursu regulēt tekošo kontu - kā Polija - viņi vispār izvairījās no recesijas, kamēr Dombrovskis mēģina iestāstīt, ka 24% IKP kritums ir veiksmes stāsts ...

Ja gribi uzdot jautaajumus, tad dari to korekti, nedemonstreejot padomju cilveekam raksturiigo agresivitaati un netoleranci, preteejaa gadiijumaa tu riskee atbildes vietaa sanjemt aizraadiijumu, ka neproti uzvesties. Ja tavs meerkjis ir atnaakt te pabljaustiities un izlamaaties, tad tev nekaada atbilde nav vajadziiga.

Varbūt kādu piemēriņu, ko tie kritēriji ir veicinājuši? Jā un kur?

Eiroprojekta vadītāja: Latvijas ceļš uz eiro ir stabils.... un bruģēts ceļš - taisni uz elli...