Eksperti: banku atbalsta shēmai jābūt skaidrai un godīgai

kā jūdu ticības atzars kristietība........... Kauns gan.

čekisti vienmēr bijuši godīgāki par citiem

Steigties nevajag, bet šādu iespēju paredzēt vajag noteikti. Valsts, regulētāji un uzraugi pa lielam pie šīs situācijas ir vainīgi un tāpēc atbildīgi. Sistēmiskus riskus un draudus nesaskatīja. Tas nav un nevar būt normāli, kas notiek finanšu pasaulē, var teikt, ka tā globālajā mērogā pilnvērtīgi vairs nefunkcionē. Notiekošais ir ārpus jebkura, pat visvarenākā tirgus dalībnieka ietekmes. Un tāpēc vai šobrīd vienkārši smieklīgi neizskatās visādas Bāzeles prasības, bet jo īpaši ņemšanās ar naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas globālo kampaņu, ja tirgus uzraugi nav spējuši saskatīt riskus, kas apdraud globālās sistēmas pamatus. Turpinam koncentrēties un tērēt laiku niekiem, bet būtiskos jautājumus nerisinam. Valstij, ne jau tikai Latvijas valstij, bet arī ne tikai ASV, ir jāmaksā par to, ka tā nav uzraudzījusi un regulējusi to, kas tai bija jāuzrauga un jāregulē. Tāpēc tagad garantijas bankām nav augsta cena par nepadarīto.

Ar valsts garantijām nevajag steigties - lai paši ķepurojas un, ja nu tiešām ir tā, ka netiks galā (pretēji 110% drošības apgalvojumiem), tad arī jāskatās, kuram ir problēmas un vai ir vērts vilkt ārā

Par valdiibas aiznjemshanos Jums piekriitu.

Nu tagad pasaulē tā ir normāla prakse.

Piekrītu pozīcijai par korupciju, protams, tas ir viens no iemesliem kāpēc pie mums ir liela daļa neefektīvu uzņēmumu, kāda jēga kaut ko domāt, ja vienmēr valsts vai pašvaldības pasūtījums kabatā. Tas nenoliedzami negatīvi ietekmē konkurenci Latvijā. Kas attiecas uz pašreizējo ekonimisko situāciju. Taisnība, ar tādu tekošā konta defecītu agri vai vēlu tam bija jānotiek, jo šis rādītājs jau sākotnēji parādīja, ka mēs dzīvojam uz parāda. Vienkārši pasaules finanšu krīze ekonomisko krīzi Latvijā tikai paātrināja, tā būtu notikusi agrāk vai vēlāk. 'Bet tas nedod valdībai tiesības neko nedarīt vai imitēt vētrainu darbošanos.

Godīgi sakot, man šķiet, ka valdībām nevajadzētu bankām neko vairs dot un it sevišķi jau Latvijā - uzraudzība ir komercbankām ir bijusi pavāja, mēs tām maksājam vislielākos procentus ES par patēriņa kredītiem un citiem kredītiem, tai pat laikā viņu vadība un īpašnieki dzīvo zaļi. Tas tikai liecina, ka bankas un sindikāti, ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, ir līdzatbildīgi, ja ne galvenie atbildīgie pie tāda iznākuma, kāds tas ir šodien. Ieguldot milzīgajos atbalsta pasākumos, valdības riskē paildzināt vispārējo finanšu krīzi un turpinās uzturēt kaut kādu,banku izdomāto,virtuālo vērtību. Latvijas gadījumā problēma ir vēl tajā apstāklī, ka politiķi ir nepārtraukti jaukušies biznesa lietās, bet nav izpildījuši savu galveno uzdevumu - labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana. Ja šis darbiņš būtu paveikts, tad arī pilnīga valsts bankrota risks būtu daudz mazāks.

Protams, valsts nevar vienkārši tāpat dot naudu vai galvot par privātuzņēmumu saistībām. Un to arī neviens negrasās darīt. Šai iespējai ir jābūt tikai nedaudz pievilcīgākai par to, kura paredz aiziešanu pa skuju taku. Tam būtu jābūt kopā ar bankas akciju un kontroles pār tās operatīvās darbības nodošanu valsts rokās. Un tai jābūt terminētai - ne ilgāk par 5 gadiem, kad saistību neizpildes gadījumā seko bankas akciju izsole. Ja vēlreiz par naudu - valdībām jāaizņemas ir tad, kad ir pieejami lēti resursi, nevis tad, kad to piespiež vajadzība. Nokavējuši mēs esam, bet par vēlu vēl nav.

Nepiekrītu Jums par "vainīgo meklēšanu " - īpaši jau ASV ar to nodarbojas īpaši nopietni (pat FIB), kas attiecas uz politisko atbildību (ja ASV prezidenta vēlēšanas nebūtu bijušas tik tuvu, tad pieņemu, ka ASV būtu uzsākta prezidenta atstādināšanas procedūra). Latvijas ekonomiskās krīzes iemesls nav Pasaules ekonomiskā krīze (tā savu ietekmi latvijas reālajā ekonomikā tikai vēl sā parādīt), tā ir nepareizās ekonomiskās politikas (kaut vai - nekustamo īpašumu spekulāciju pieļaušana) un korupcijas rezultāts, arī bez Pasaules ekonomikas krīzes latvijā būtu ekonomiskā krīze, tā arī iesākās pirms Pasaules ekonomiskās krīzes. Tāpat attiecībā uz korupciju, kas ir Latvijas ekonomisko problēmu pamatā - nav salīdzināma tās uztvere Latvijā un Rietumu Pasaulē (Latvijas iedzīvotājiem beidzot ir jāsaprot, ka katrs koruptīvais darījums Latvijas IKP (to īsti reālo, nevis nekustamo īpašumu spekulāciju uzpūsto) samazina par noteiktu daļu), to pašu var attiecināt uz konkurences pārkāpumiem, kas ir no tās pašas operas. Tāpat no korupcijas "rodas" nekompetence un muļķība, kā to pierāda Āfrikas valstis.

Valsts galvojums un banku glabsana ir apliecinajums tam, ka mums ir liberala demokratija bez atbldibas par lemumiem. Dazas (daudzas) bankas neema sindicetos kreditus un daudzi cilveki tos tad nema par parvertetiem ipasumiem. Tagad jaatdod. Nevienu nespieda - ! ne bankas, ne cilvekus. Kapec valdibai butu tagad par to jamaksa ar nodoklu maksataju naudu. Nevienaa no taa saucamajam vietejam bankam neviens akcionars vai valdes loceklis personigi ne ar ko neatbild - sanem algu, dividendes un tad, kad ir suudi, tad davaj, valsts galvojums.

Bet ar musu bankaam tacu viss esot ok - gan LB, gan ekonomisti to vien tik runaa. Kaadas garantijas? Konkureetspeejai ar citu valstu bankaam? Vai valsts tagad par dazu banku konkureetspeeju atbildees? Vai tas taa kaa nav vinju pasu izaicinaajums un risks - but konkureetspeejiigiem? Ja kaads savulaik ir aiznjeemies, piemeram, sindiceto kreditu - tas ir jauki, bet tas ir un paliek vinja passa leemums, nevis valsts regula.

Starp LV un USA ir neliela atšķirība - viņiem masu mēdiji / blogi krietni uzmanīgāk seko aizdomīgai valsts palīdzībai, uzreiz saceļ trauksmi...Un, korupcijas skandāli USA noved pie konkrētu amatpersonu atlaišanas un uz mūžu sabojātas reputācijas. Pie mums liela daļa mēdiju....hmmmz...pelna ne tikai no reklāmām :) Papildus, sabiedrības reakcija uz korupcijas skandāliem aprobežojas ar pirksta pakratīšanu un aizmiršanu - sliktākajā gadījumā, pastaigu ar leitssargiem. Korumpētas amatpersonas pāris dienas pēc vienas iestādes pamešanas jau var sākt stradāt (maz ticami, drīzāk neko nedarīt / zagt) citā iestādē. RD ir labs piemērs. Kopumā doma tāda, ka tieša valsts iejaukšanās finansējot individuālus uzņēmumus / bankas Latvijā radīs krietni lielākus zaudējumus nodokļu maksātājiem, kā USA. Un, manuprāt, LV paredzamie zaudējumi ir lielāki par ieguvumiem. art

Prātīgi, atbalstu pozīciju. Tie, kas domā, ka tirgus visu sakārtos un valdībai nav jānodarbojas ar uzņēmjdarbību esošajos apstākļos, stipri kļūdās. Tā arī sākumā domāja Buša administrācija un pārrēķinājās. Tagad štatos nacionalizē bankas vēl ātrāk nekā Čaves uzņēmumus Venecuēlā un tas viss notiek par ASV nodokļu maksātāju naudu, jo nav citas alternatīvas, un tirgus nekad kaut ko tādu nav piedzīvojis (globāla mēroga ziepes), lai varētu droši pateikt, ka viss sakārtosies. Fonds vai valsts banka, piemēram, hipene, uzpēk citu banku kredītportfeļus un iedod bankām piķi, lai varētu norēķināties ar saviem starpbanku kredītiem, valsts īsti tirgū neiejaucas, jo hipene tāpat kā citas bankas strādā tirgū un piedāvā tādus pašus produktus kā pārējās, līdz ar to teikt ka nu valsts stabilizējot finanšu sistēmu nodarbosies ar uzņēmējdarbību ir nekorekti. Sliktāk būtu, ja valdība nedarītu neko, tad ziepes var būt daudz pamatīgākas, jo ja problēmas būs banku sektorā, tad uz uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību tuvākajos 3-5 gados varam droši aizmirst. Tāpat mani nepārliecina, ka valdības galvojums, kurš segts ar defecīta budžetu, kaut ko varētu mainīt. Pats sliktākais, ja mēs sāksmim meklēt vainīgos, jo vainīgi esam mēs visi, sabiedrība, valdība un tās pašas bankas, jo visi bija ļoti optimistiski, un neviens pat krutākais speciālists nevarēja paredžet globālu finanšu krīzi. Drīzāk visiem ir kopīgi jāstrādā, lai no izrāptos no šitām ziepēm. Daži norāda, ka pārlieku skaļi ceļam trauksmi utt., tas nelabvēlīgi iespaidos Latvijas tēlu ārvalstīs. Īsti nepiekrītu, vesels bars ar speciālistiem apzinās reālo situāciju, jo viņiem ir pieejama visa info gan par valsti, gan arī par banku sektoru. Tākā 2009.un 2010.būs nopietnu pārbaudījumu laiks. Vēlējums Saeimai un Valdībai - beidziet lēkāt ap budžetu, tas pagaidām nav vairāk vērts kā kļudaini apdrukāts papīrs. Atrisiniet problēmu ar bankām, tad domānjiet kādi ir budžeta ieņēmumi un izdevumi, neaizmirstot pie izdevumiem pieskaitīt procentu maksājumus SVF vai ECB.

Īsti nesaparatu, ko Jūs ar to vēlējāties pateikt, bet valsts nevar vienkārši tāpat dotu naudu privātuzņēmumiem (pilnīgi bez noteikumiem, bez garantijām), jo arī baņķieri ir uzņēmēji, kuru mērķis ir peļņa, nevis labdarības iestādes, no tā atdeve tīri ekonomikas likumsakarību dēļ beigās nav pilnīgi nekāda. Tieši tādēļ jau arī Rietumu valsības pašreiz apdomā visādus mehānismus, lai to kaut kā kontrolētu (jo valsts ir "nodokļu maksātāji", tā ir "nodokļu maksātāju" nauda, ar ko tiek plānots rīkoties, bez tam šīs darbības ir ar ārkārtīgi augstu riska pakāpi, Latvijā gan vēl nav nācies dzirdēt valsts amatpersonu viedokli par šo). Tad jau valsts pēc šādas shēmas varētu kreditēt visus uzņēmumus un privātpersonas, tad jau nav nepieciešams starpnieks - privātuzņēmējs "banka", kas kredītus izdala, var izveidot vienkārši "valsts aģentūru".