Tādēļ zemais uzkrāšanas kultūras līmenis Latvijā, pirmkārt, ir vēsturiski noteikts. Šobrīd uzkrāšanas kultūras turpmāko veidošanos kavē vairāki faktori, starp kuriem ir: nestabilā makroekonomiskā situācija, baumas par iespējamo devalvāciju un augstais inflācijas līmenis,” komentē situāciju AS „PrivatBank” valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Trubakovs. APRAKSTS Pētījuma mērķis. Noskaidrot, vai Latvijā ir uzkrāšanas kultūra un kas ir nepieciešams tās veiksmīgai veidošanai nākotnē (gan galvaspilsētā, gan arī reģionos). Metodoloģija. Ar telefonintervijas metodi tika aptaujāti banku un finanšu jomas eksperti, valsts institūciju pārstāvji (Ekonomikas ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji) kā arī neatkarīgie profesori un ekonomikas un finanšu zinātņu pasniedzēji Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Galvenie ekspertu aptaujas secinājumi: - uzkrāšana ir viena no valdības atzītajām metodēm cīņā ar inflāciju, taču sabiedrības nepietiekamās informētības un nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ nav plaši pieprasīta. - Latvijā uzkrājumus veic noteiktas sabiedrības grupas – iedzīvotāji ar ienākumu līmeni virs vidējā, taču uzkrāšanas kultūra kā tāda valstī vēl nav izveidota. - Izplatītākais uzkrāšanas veids – depozīti. No piedāvātajiem depozītu veidiem cilvēki dod priekšroku īstermiņa ieguldījumiem. - Uzkrāšanas kultūra ir izveidojusies vecajās Eiropas un Āzijas valstīs, kā arī ASV, kur iemaņas, kā rīkoties ar finanšu līdzekļiem, tiek apgūtas jau bērnudārzā un skolā. Ekonomikas priekšmetu ieviešana Latvijas skolu programmās veicinātu uzkrāšanas kultūras veidošanos jaunajai paaudzei. - uzkrāšanas kultūra ir vāji attīstīta NVS valstīs, jo cilvēkiem ir negatīva vēsturiskā pieredze, kas saistīta ar uzkrājumu zaudēšanu banku bankrota un dažādu mahināciju banku sistēmas nestabilitātes dēļ. - uzkrāšanas kultūras veidošanai nepieciešama cieša valsts un finanšu iestāžu sadarbība, kuras mērķis būtu sniegt sabiedrībai visu nepieciešamo informāciju par uzkrāšanas veidiem un mērķiem. - Eksperti uzskata, ka uzkrāšanas kultūra Latvijā attīstīsies līdz ar labklājības stāvokļa uzlabošanos un stabilas ekonomiskās situācijas izveidošanos valstī. Uzkrāšana pret inflāciju „Uzkrāšanas kultūra ir apdomīga savas dzīves plānošana, nodrošinot pārtikušas vecumdienas, kā arī izveidojot saprātīgu drošības rezervi, kas ļauj droši justies brīžos, kad radušies pēkšņi izdevumi vai samazinājušies ienākumi.,” par uzkrāšanas kultūru stāsta AS „Hansabanka” sociālās ekonomikas vadošais eksperts Pēteris Strautiņš.
Tomēr uzkrāšana kā viens no valdības pretinflācijas plāna instrumentiem, vēl nav kļuvis par vidusmēra latvieša dzīves normu. “Katra Latvijas iedzīvotāja spēkos ir samazināt rijīgās inflācijas ietekmi uz savu labklājību, iekrājumus investējot dažādos uzkrājuma kontos,” saka O.Trubakovs, paskaidrojot, ka naudai ir jāstrādā tās īpašnieka labā, nevis jākrājas zeķē, īpaši inflācijas apstākļos.
SEB “Unibanka” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste pastāstīja, ka bankas rīcībā esošā informācija liecina par pieaugošo cilvēku interesi par noguldījumiem un uzkrājumiem. “Uzkrājumu veidošana kļūst arvien aktuālāka Latvijā. Tajā pat laikā cilvēki sāk arvien vairāk interesēties par to, kā izvēlēties uzkrāšanas veidu un atvērt noguldījumu kontu. Arvien biežāk uzdotie jautājumi ir saistīti ar notiekošo procenta likmju tirgū, valūtas tirgū, kā arī pasaules ekonomikas pieredzi,” saka A.Gribuste.
Uzkrāj ātri, aizņemas ilgtermiņā
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Veronika Bikse norādīja, ka iepriekšējo gadu negatīvā pieredze – banku krahs un finansiālie zaudējumi, kas skāra lielu iedzīvotāju daļu – ietekmēja to, ka pašreiz cilvēki labāk izvēlas īstermiņa nevis ilgtermiņa uzrājumus. “Mūsu valstī ilgtermiņa depozīti veido tikai 10% no kopējā izsniegto depozītu skaita, savukārt pārējie 90% ir īstermiņa. Pretēja situācija ir ar kredītiem – tikai 10% īstermiņa, 90% - ilgtermiņa,” skaidro V.Bikse.
O.Trubakovs pastāstīja, ka AS “PrivatBank” finansiālie rādītāji liecina par lielāku termiņdepozīta popularitāti starp bankas latviešu klientiem. Tajā pat laikā pats populārākais noguldījuma termiņš ir 12 mēneši.
V.Bikse norādīja, ka cilvēki nepārdomāti ņem kredītus. Un nereti neapdomātus kredītus ņem tie, kuriem var rasties grūtības ar naudas atgriešanu. “Tie, kuriem ir nauda, kredītus neņem un neņems. Krāj cilvēki ar vidēja līmeņa ienākumiem. Cilvēki ar ienākumiem virs vidējā līmeņa arī iegulda, parasti uz 2-3 gadiem,” uzskata V.Bikse.
Savukārt P.Strautinš ir pārliecināts, ka ienākumu līmenis nav obligāts uzkrājumu veidošanas priekšnosacījums. “Lai gan daudzi attaisno savu nevēlēšanos krāt ar pārāk maziem ienākumiem, pasaulē ir daudz nabadzīgākas valstis salīdzinot ar Latviju, kurās uzkrāšanas kultūra ir ļoti attīstīta, piemēram, Ķīna. Ja cilvēks nevēlas veidot uzkrājumus, viņš vienmēr atradīs attaisnojumus, lai to nedarītu,” paskaidro P.Strautinš.
Ārzemēs krāj vairāk
“Vecajās Eiropas valstīs un arī ASV uzkrājumu veidošana savai nākotnei, bērnu izglītībai, neparedzētiem dzīves notikumiem ir pati par sevi saprotama lieta, jo ikviens iedzīvotājs izprot nepieciešamību ņemt aktīvu līdzdalību savas nākotnes finanšu situācijas veidošanā,” stāsta A.Gribuste.
V.Bikse pastāstīja, ka Amerikā bērnus māca rīkoties ar savu naudu jau bērnudārzā. Tā ir dzīves norma. “Bērniem ir izveidoti speciāli ekonomiskās izglītības centri, savukārt skolās ieviests priekšmets “Personal Finance” (personīgās finanses). Un tas ir noregulēts valsts līmenī,” stāstā V.Bikse.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Banku un cenu tirgus nodaļas vadītāja Jeļena Lebedeva uzskata, ka nepieciešams aktīvāk informēt iedzīvotājus par uzkrāšanas tēmatiku. Vairāk uzmanības jāpievērš izglītības programmām, ka tas notiek citās valstīs. “Nepieciešama izglītojošā un informējoša bāze – nosacījumu radīšana, kuros bērnus jau no skolas apmācīs, kā rīkoties ar savām finansēm. Šīs idejas realizācijai neiztikt bez ciešas banku un valdības sadarbības,” paskaidro J.Ļebedeva.
P.Strautinš stāsta, ka uzkrāšanas kultūra ir ļoti attīstīta Āzijas valstīs, piemēram, Japānā. “Tieši pateicoties attīstītai uzkrāšanas kultūrai šī valsts ir vērienīgs kreditors pārējai pasaulei. Ķīna spēj savienot strauju izaugsmi ar tekošā konta pārpalikumu, kas atbilst ietaupījumu pārsniegumam pār investīcijām ekonomikā. Turpretim bagātajās ASV mājsaimniecības uzkrāj salīdzinoši nedaudz. Paradoksāli, bet ASV šobrīd ir neto parādniece, aizņemoties naudu no daudz nabadzīgākām valstīm,” stāsta P.Strautinš.
Galvaspilsētā krāj vairāk kā reģionos
Salīdzinot situāciju Latvijas galvaspilsētā un reģionos, eksperti bija vienisprātis – Rīgā uzkrāšanas kultūra ir vairāk attīstīta nekā reģionos. “Lielās pilsētās ir vairāk koncentrēts kvalificētais darbaspēks, cilvēki ir vairāk informēti un izglītoti,” saka Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova.
AS “Parex Banka” sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Zaķis atzīmēja, ka atšķirīgo uzkrāšanas sistēmas uztveri Rīgā un reģionos pirmām kārtām nosaka ienākumu līmenis, otrkārt, - bankas pieejamība. “Daudzās attālākajās vietās nav pat pieejams internets un nav iespējas lietot internet – banku. Šo iemeslu dēļ cilvēki reģionos mazāk izmanto banku pakalpojumus, tai skaitā, uzkrājumus,” skaidro V.Zaķis, piebilstot, ka uzkrāšanas kultūras veidošanai noderīga var būt ārzemju pieredze. “Mūsu banka piedāvā depozītus Vācijā un Šveicē, kur cilvēki vairāk izmanto šo bankas pakalpojumu. Izpētot uzkrāšanas kultūras veidošanās un attīstības pieredzi Eiropas valstīs, Latvija varētu daudz iemācīties.”
Paši populārākie – depozīti
Lielākā daļa aptaujāto ekspertu atzina, ka pats populārākais uzkrāšanas veids Latvijā ir depozīti. Taču pēdējā laikā cilvēkiem arvien vairāk tiek piedāvāta informācija par citiem finanšu instrumentiem.
T.Volkova pastāstīja, ka depozīti ir visvairāk attīstīts ieguldījumu veids Latvijā. Ja depozītus izvēlas konservatīvākā iedzīvotāju daļa, tad jaunajiem cilvēkiem un riskētājiem, kas vēlas ne vien saglābt savu naudu no inflācijas, bet arī pavairot to, ir virkne citu uzkrāšanas instrumentu: dzīvības apdrošināšanas uzkrājumi, pensiju un investīciju fondi, kā arī nekustamā īpašuma, vērtspapīru un dārgmetālu tirgus.
O.Trubakovs pastāstīja, ka AS “PrivatBank” finanšu rādītāji liecina, ka galvenie bankas ieguldītāji ir vīrieši vecumā 46 līdz 55 gadiem, kā arī vīrieši un sievietes vecākas par 66 gadiem. “Šīs kategorijas cilvēki izvēlas neriskēt un glabāt savus līdzekļus drošībā un tādēļ izvēlas klasiskos depozītus,” stāsta O.Trubakovs (3.ilustrācija).
“Finanšu rādītāji liecina, ka lats ir pati populārāka depozītu valūta starp AS "PrivatBank" klientiem,” atzīmē valdes priekšsēdētājs O.Trubakovs (4.ilustrācija).
“Parādās arī citi finanšu instrumenti, piemēram, pēdējos gados saistībā ar strauju cenu kāpumu bija populāras investīcijas nekustamā īpašuma tirgū. Taču situācija šajā tirgus segmentā mainījās un šobrīd cilvēki no nekustamā īpašuma jomas pāriet uz citiem veidiem, lai vairotu savus finanšu līdzekļus. Tie ir pensiju fondi - 2. un 3. līmenis – kā arī investīciju fondi,” skaidro T.Volkova.
P.Strautinš pastāstīja, ka Latvijai tradicionālajiem depozītiem ir savas priekšrocības – drošums un garantēti ienākumi, kaut arī nelieli. “Taču iedzīvotāju daļai ar lielākām ambīcijām piemērotāki ir citi uzkrāšanas instrumenti, kuru potenciālā atdeve ir krietni vien lielāka,“ situāciju komentē P.Strautinš, piebilstot, ka optimālākā uzkrāšanas veida izvēli ietekmē arī cilvēka vecums, ienākumu līmenis un citi parametri, kas nosaka iespējamā riska līmeni katram konkrētam indivīdam. “Cilvēki, kuri var samierināties ar savu uzkrājumu vērtības svārstībām un kuri rēķinās ar atdevi ilgākā laika posmā, var sagaidīt arī lielāku peļņu,” saka P.Strautinš.
Uzkrāšanas kultūras radīšanai vajadzīgs laiks un stabilitāte
Lai valstī veidotos uzkrāšanas kultūra, ir jāpaiet laikam. Eksperti norādīja, ka svarīgs priekšnosacījums ir arī stabila ekonomiskā situācija valstī, drošums un iedzīvotāju uzticība nacionālajai valūtai, kā arī valdības līdzdalība, samazinot nodokļu likmes.
“Nepieciešams sakārtot nodokļu sistēmu valstī, ieviest progresīvo nodokli, atbilstoši algām,” stāsta V.Bikse, piebilstot, ka nepieciešams arī diferencēt zemes nodokli. Nepieciešamību pēc nodokļu atvieglojumiem ar mērķi sekmēt uzkrāšanas kultūras veidošanos, uzsvēra arī Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora vietnieks Toms Grīnfelds.
Ekonomiste Raita Karnīte atzīmē, ka uzkrāšanas kultūras veidošanos veicinātu iedzīvotāju uzticība savai nacionālajai valūtai un valstij kā tādai. “Šobrīd šādas uzticības nav makroekonomiskās nestabilitātes dēļ. Lai stimulētu cilvēkus veidot uzkrājumus, vajag izmantot gadu gaitā un citās pasaules valstīs pārbaudītās metodes. Piemēram, dzīvības apdrošināšanas un brīvprātīgos vai obligātos pensiju fondus. Valstij ir jāatrod vai jārada mehānismi, kas sekmētu uzkrāšanas kultūras veidošanos, tā kā šobrīd tādas nav,” tā R.Karnīte.
Savukārt P.Strautinš norāda, ka Latvijas likumdošana ir pietiekami labvēlīga uzkrājumu veidošanai. “Augsts uzkrājumu līmenis ir makroekonomiskās stabilitātes valstī un lētāka valsts ilgtermiņa vajadzību finansējuma garants. Latvijas valdība jau veicina uzkrājumu veidošanos ar nodokļu likmju palīdzību. Uzkrājumu nosacījumi ir izdevīgi un tas ir jāizmanto,” uzskata P.Strautinš.
“Uzkrāšanas kultūras veidošanās ir ilgstošs process. Ir jāpaiet gadiem, lai uzkrājumi kļūtu par pierastu un dabisku praksi Latvijas iedzīvotājiem. Laika gaitā palielināsies iedzīvotāju finanšu izglītības līmenis, kas veicinās apziņas veidošanos par uzkrājumu nozīmi valsts ekonomiskajai attīstībai,” nobeigumā uzsver O.Trubakovs.
Papildu informācija:
Viktorija Lohova
Sabiedrisko attiecību konsultante
АS "PrivatBank"
tel. 67213052
mob. 26416555
e-pasts: [email protected]