Šobrīd globālajai videi tautsaimniecībā kopumā raksturīgi zemi ekonomiskās izaugsmes rādītāji ASV dolāra un eiro zonā, nopietnas bažas par inflāciju, paaugstināts nedrošības līmenis un nepastāvība finanšu tirgū. UniCredit grupas CAE reģiona galvenā ekonomiste Debora Revoltella uzskata, ka “šī starptautiskā situācija noteikti ir pārbaudījums Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, taču līdz šim reģionam ir izdevies ar to tikt galā”. CAE valstīs galvenie ekonomikas attīstības rādītāji saglabā nemainīgu līmeni, un, pēc UniCredit grupas ekonomistu viedokļa, laikā no 2008. līdz 2010. gadam tiek prognozēts vidējais ikgadējais pieaugums 4,6 % apmērā Centrālās Eiropas valstīs*, 5,1 % apmērā Dienvidaustrumu Eiropas valstīs (DAE)** un Baltijas valstīs un 6,0 % apmērā paplašinātās Eiropas zonas valstīs***.
Patēriņa apjoma palielināšanos CAE valstīs veicina mājsaimniecību ienākumu kāpums un bezdarba samazināšanās. Savukārt mērenību rada augstie inflācijas rādītāji un stingrāki monetārie noteikumi. Turklāt, atļāvušās finansēt patēriņu uz parāda un ar to pakļaudamas sevi lielākam potenciālajam šokam, mājsaimniecības šajā reģionā tagad ir spiestas iztikt ar daudz pieticīgāku bilanci nekā iepriekš. Tomēr CAE valstu reģions joprojām ir saglabājis konkurētspēju, un konkrētas nozares būs tikai ieguvējas no starptautisko uzņēmumu lēmuma atkal maksimāli pievērsties iepriekšējo gadu stratēģijai lokalizācijas jautājumos.
Starptautiskā vide atklāj ilgtermiņa problēmas valstīs
“Ir skaidrs, ka arī CAE reģiona valstis ir pakļautas starptautiskās vides ietekmei. Piemēram, aktuāls ir kļuvis jautājums par iekšzemes ekonomiskā pieauguma finansēšanu ar starptautisku aizdevumu palīdzību,” – atzīst D. Revoltella. Iepriekšējos gados vairumā reģiona valstu bija vērojama tendence paļauties uz ārvalstu aizdevumiem iekšzemes pieauguma finansēšanai. Pieaugošo tekošā konta deficīta finansējumu nodrošināja tiešās ārvalstu investīcijas, kā arī ārējais parāds. Nenoliedzama loma šajā procesā bija arī banku sektoram ar plašo aizdevumu apjomu, kas izraisīja strauju uzplaukumu mazumtirdzniecībā un investīciju jomā, – tam finansējums galvenokārt nāca no ārvalstīm. 2007. gadā ārējais parāds reģionā kopumā sasniedza 100 miljardus eiro, banku sektoram gandrīz dubultojot ārvalstu finansējuma neto apjomu. To valstu vidū, kurās banku sektors šobrīd ir visvairāk atkarīgs no ārējā finansējuma, jāmin Baltijas valstis, Ukraina, Kazahstāna un Rumānija; savukārt tekošā konta finansējums visvairāk ir nepieciešams Baltijas un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm.
Inflācija – nopietna problēma CAE reģiona valstīs
D. Revoltella skaidro: “Pārtikas un naftas cenu kāpuma dēļ inflācija ir kļuvusi par globālu problēmu, īpaši iespaidojot uz CAE valstu reģionu, ja ņemam vērā enerģētikas un pārtikas produktu īpatsvaru mājsaimniecību patēriņa grozā.” Līdz ar starptautisko ietekmi CAE valstīs vērojamas arī vietēja rakstura inflācijas izraisītas problēmas, piemēram, joprojām aktuāli ir tirgus efektivitātes jautājumi, cenu liberalizācija un izlīdzināšanās atbilstoši Rietumu standartiem. Arī situācija darba tirgū nav labvēlīga: bezdarbs mazinās, bet darba roku trūkums savukārt rada darba algu pieaugumu. Piedevām dažās valstīs augsto inflāciju veicina arī monetārie noteikumi. Tāpēc cīņa pret inflāciju joprojām ir prioritāte, un vairumam valstu pareizo līdzekļu izvēle ir visai sarežģīts uzdevums.
Baltijas reģionā vērojama strauja ekonomikas atdzišana, Dienvidaustrumu Eiropa pakļauta problēmām
Kopš 2008. gada sākuma Baltijas valstīs vērojama ekonomiskās situācijas lejupslīde, kas saistīta ar makroekonomikas stabilitātes problēmām, stingrāku kreditēšanas noteikumu ieviešanu un nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanu. Jo īpaši Igaunijā un Latvijā procesi palēninās straujāk, nekā plānots, ar paredzamo NKP pieaugumu 2008. gadā 0,1 % apmērā Igaunijā un 2,0 % apmērā Latvijā. Tautsaimniecība Lietuvā šobrīd vislabāk tiek galā ar situāciju, tur plānotais NKP pieaugums 2008. gadā ir 4,7 %.
Īpašumu cenu burbulis sevišķi strauji ir plīsis Latvijā, ja ņem vērā, ka nekustamo īpašumu tirgus attīstība pēdējo gadu laikā tur nenoritēja tik gludi kā abās pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, Rīgā dzīvokļu cenas periodā no šī gada sākuma līdz jūnijam samazinājās par 25 %. Arī Igaunijā palielinājušās stagnācijas iezīmes mājokļu tirgū, 2008. gada otrajā kvartālā tirdzniecības apjomam samazinoties par 30 %.
Ar augsto svārstību līmeni tekošajā kontā, ekonomiskā pieauguma atkarību no ārējā aizdevuma un nopietniem inflācijas draudiem arī DAE reģiona valstīs pastāv līdzīgas problēmas kā Baltijas valstīs. Tāpēc galvenā problēma, kurai nepieciešams pievērst uzmanību, ir tekošā konta deficīta finansējums. Tomēr UniCredit grupas ekonomisti ir pārliecināti, ka, par spīti attīstības procesa nelielam palēninājumam DAE reģiona valstīs, balstoties uz līdzšinējiem ekonomikas straujās attīstības rādītājiem, šīm valstīm nevajadzētu piedzīvot krīzi, kas šobrīd skar Baltijas valstis. D. Revoltella skaidro: “Pirmkārt, nekustamo īpašumu tirgus šajās valstīs nav tik uzpūsts kā Baltijas valstīs, otrkārt, DAE valstu reģionā ekonomikas struktūra ir daudzveidīgāka un saglabājusies vietējā konkurence, un, treškārt, kaut arī DAE valstis piedzīvoja kredītu sprādzienu, tas notika daudz agrākā tirgus attīstības fāzē.” Tāpēc visai ticams, ka NKP pieaugums šajās valstīs saglabāsies diezgan augstā līmenī: 2008. gadā vislabākie rādītāji paredzami Rumānijai – 6,8 %, aiz tās seko Serbija ar 6,2 %, Bulgārija ar 6 %, Bosnija-Hercegovina ar 5,8 % un Horvātija ar 4 %.
* Centrālā Eiropa: Čehijas Republika, Ungārija, Polija, Slovākija, Slovēnija
** DAE: Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Rumānija, Serbija
*** Paplašinātās Eiropas zona: Kazahstāna, Krievija, Turcija un Ukraina
Par UniCredit Group
UniCredit ar kopējo aktīvu apmēru, kas pārsniedz 1000 miljardus eiro, ierindojoties starp Eiropas lielākajām finanšu grupām, darbojas 23 valstīs, tai ir vairāk nekā 40 miljoni klientu, aptuveni 10 000 filiāļu un apmēram 180 000 darbinieku.
Centrālās un Austrumu Eiropas valstu reģionā UniCredit ir lielākais starptautiskais tīkls, kas darbojas banku sektorā, ar vairāk nekā 3900 filiālēm un tirdzniecības vietām, kur vairāk nekā 80 000 darbinieku apkalpo apmēram 27 miljonus klientu. Grupas darbības valstis ir Azerbaidžāna, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Kazahstāna, Kirgizstāna, Polija, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Tadžikistāna, Turcija un Ukraina.
Informācija:
Communications CEE
Silvana Linsa
Telefons: +43 (0) 50505 56036
E-pasta adrese : [email protected]