Pamatojoties uz pašreizējo ārkārtīgi straujo iekšzemes pieprasījuma izaugsmi, Hansabanka ir mainījusi IKP pieauguma prognozi 2006. gadam uz 10.5–11.5% (agrāk prognozēto 10% vietā). Tomēr pieaugošā ekonomikas pārkaršanas riska un iespējamās stabilizējošas ekonomiskās politikas dēļ 2007. gadā pieauguma tempi varētu samazināties līdz 8.5–9.5% un tālāk līdz 7–8% 2008. gadā.
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem joprojām ir inflācija. 2006. gada septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņa cenu kāpums palēninājās līdz 5.9%, tomēr tas izskaidrojams galvenokārt ar augsto salīdzināšanas bāzi – 2005. gada septembrī bija vērojams netipisks cenu lēciens. Tomēr vidējā 12 mēnešu inflācija stabili saglabājās 6.8% līmenī. 2006. gada septembrī ražotāju cenu inflācija pārspēja visus rekordus un pieauga par 11.8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Nav sagaidāms, ka tā varētu strauji kristies.
Hansabanka ir paaugstinājusi 2006. gada patēriņa cenu inflācijas prognozi uz 6.5% (iepriekš 6.3%). Zināmā mērā tas ir saistīts ar ļoti karsto un sauso vasaru, kā rezultātā kāpa pārtikas cenas. Citi faktori ir ievērojams administratīvi regulēto cenu kāpums, energoresursu cenu kāpums pasaules tirgos, straujo kreditēšanas tempu izraisītā pieprasījuma inflācija utt. 2007. gadā inflācija lielā mērā būs atkarīga no jaunās valdības rīcības.
„Vēlēšanas ir beigušās un tādēļ mēs ceram, ka jaunā valdība risinās inflācijas problēmu pragmatiski, atceroties, ka Latvijas interesēs ir ieviest eiro jau tuvākajos gados,“ saka Hansabankas valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš.
Tomēr, ja esošā situācija saglabāsies un inflācijas gaidas būtiski nemazināsies, vidējā patēriņa cenu inflācija 2007. gadā varētu sasniegt 5.0–5.6%. Patēriņa kāpumam palēninoties sakarā ar ekonomikas cikla svārstībām un mērenas stabilizācijas politikas īstenošanu, 2008. gada vidējā inflācija varētu samazināties līdz apmēram 4.2%.
Ņemot vērā spēcīgo pieprasījumu pēc importa, paredzams, ka tekošā konta deficīts 2006. gadā palielināsies līdz 16.5–17.5% (iepriekš 14.1%) un, iespējams, 2007. gadā sasniegs turpat 18%.
Līdz ar straujo IKP pieaugumu un augsto investoru uzticēšanos mēs esam paaugstinājuši arī ārvalstu tiešo investīciju prognozi līdz 8–9% (iepriekš 6%) no IKP 2006. gadā un līdz 5–6% 2007. gadā (iepriekš 4.7%). Šķiet, ka budžeta deficīts 2007. un 2008. gadā saglabāsies 1–1.5% apjomā no IKP, ja vien jaunā valdība neuztvers inflāciju kā galveno ekonomikas stabilitātes risku un ātru eiro ieviešanu kā prioritāti, un šajā sakarā neīstenos ierobežojošu fiskālo politiku.
Kā viens no galvenajiem stabilitātes riskiem ir visā ekonomikā valdošais augstais optimisms – gan patērētāju, gan ražotāju konjunktūras indeksi ir sasnieguši vēsturiski augstākos līmeņus. Šādā situācijā gan patērētājiem, gan uzņēmumiem ir nepieciešams saprast, ka pašreizējie izaugsmes tempi ilgstoši nesaglabāsies un ka uz pašreizējiem ienākumu un patēriņa kāpumiem balstītas nākotnes gaidas būs kļūdainas. Pārlieku augsta optimisma vadīti varam paši sev izrakt bedri – gan aizņemties par daudz, gan investēt projektos, kas nebūs tik ienesīgi kā cerēts.
Pakāpeniskai pārejai uz ilgtspējīgāku IKP pieauguma tempu nepieciešams, lai valdība nekavējoties iejaucas un nodrošina nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanos, koriģējot fiskālo politiku (piem., pietuvinot kadastrālās vērtības tirgus vērtībām, apliekot ar nodokli nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu to realizējot, paaugstinot valsts nodevas utt.). Tāpat nepieciešams, lai uzņēmumi spētu ātri samazināt savu atkarību no darbaspēka, paaugstinot darba ražīgumu un pārstrukturējot darbu, lai nodrošinātu augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu. Tas nozīmē, ka nepieciešamas lielas investīcijas ne tikai ražošanas jaudās, bet galvenokārt investīcijas ražošanas efektivitātes uzlabošanai. Pretējā gadījumā jau tuvāko gadu laikā Latvijas IKP izaugsmes tempi var krasi mazināties, kam sekos strauja optimisma mazināšanās, kritīsies nekustamā īpašuma cenas, samazināsies iekšzemes pieprasījums, augs bankrotu skaits, palielināsies darbaspēka emigrācija, ilgstoša ekonomikas stagnācija. Hansabankas analīzes rezultāti gan liecina, ka pašlaik šāda krīzes scenārija varbūtība ir ievērojami zemāka par pakāpeniskas stabilizācijas scenārija varbūtību.
Papildu informācija:
Ivars Svilāns
AS „Hansabanka“ preses sekretārs
Tel.: 7444561; mob. 29454411