Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Inflācija - galvenais iespējamais kavēklis eiro ieviešanai

Tāpat kā iepriekšējā Latvijas mēģinājumā pievienoties eirozonai, arī šoreiz galvenais iespējamais kavēklis varētu izrādīties inflācija, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Citadele Asset Management" Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska.Viņa gan atgādināja, ka inflācijas augšupeju līdz šim vairāk noteica resursu cenu un nodokļu kāpums, bet, ja nodokļu un tarifu celšana izpaliks un resursu tirgus nostabilizēsies, nākamgad inflācija prognozējama zem 3%.

Lai sasniegtu Māstrihtas kritēriju mērķi, pēc viņas aplēsēm, inflācijai vajadzētu būt 2,5-3% robežās."Viegli neies, bet inflācijas mērķis, visticamāk, tiks sasniegts," teica Striževska.Viņa minēja, ka straujo cenu kāpumu kopš pērnā gada beigām noteica arī zemā bāze. Tagad, ja arī resursu cenas sākšot strauju kāpumu, bāze būs jau augstāka un kāpums vairs neatspoguļosies tik augstos inflācijas ciparos.Savukārt attiecībā uz budžeta deficīta kritēriju, viņa atzina, ka pašreizējie politiķu solījumi ļauj cerēt, ka budžeta deficīts tomēr nākamgad tiks samazināts zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).Jautājumu, vai Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgs eiro, viņa nodēvēja par retorisku, atzīstot, ka eiro, kāds tas ir tagad un kāds bija mūsu mērķis 2004.gadā, ir divas dažādas lietas.Vienlaikus Striževska uzsvēra, ka svarīgāks ir nevis pats eiro, bet gan atbilstība Māstrihtas kritērijiem."Ja tiem atbilstam un spējam noturēt gan inflāciju, gan parāda līmeni un budžeta deficītu, tad arī Latvijas ekonomika spēj diezgan labi sadzīvot arī ar latu. Protams, eiro uzlabotu ārējos sakarus ar ES kā lielāko tirdzniecības partneri. Galvenais ir kritēriju ievērošana, kas norādīs, ka ekonomika ir veselīgā stāvoklī. Vai mums vajag iestāties eirozonā? Pagaidām vēl ir grūti spriest, kas līdz 2014.gadam notiks ar šo savienību," sacīja ekonomiste.Tā sauktie Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 4,8% augstāks. Precēm cenas pieauga par 6,4%, bet pakalpojumiem - par 0,5%.Vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%, liecina CSP dati.Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 2,6%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses