Pārvades sistēmas aktīvu īpašnieka AS Latvenergo meitasuzņēmuma AS Latvijas Elektriskie tīkli (LET) valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, kurš amatā stājies pirms dažiem mēnešiem, stāstīja, ka tuvākajā laikā plānots pabeigt 330 kilovoltu (kV) apakšstaciju rekonstrukcijas, bet paralēli jāveic arī 110 kV apakšstaciju rekonstrukcija.
"Prioritātes, ar kurām sākt, saskaņojam ar AST. Viss atkarīgs no vietas, stāvokļa, pieprasījuma. Kopā ar AST izstrādājam apakšstaciju tehniskā stāvokļa novērtēšanas programmu, kas noteiks, kurai apakšstacijai nepieciešama ārkārtas rekonstrukcija un kura vēl var pagaidīt," skaidroja Stafeckis.
Viņš norādīja, ka apakšstacijas rekonstrukcija ir diezgan komplicēts process, jo arī tā laikā jāuztur attiecīgā reģiona elektroapgāde. Pēc iepriekšējiem novērtējumiem, vajadzētu rekonstruēt trīs četras 110 kV apakšstacijas gadā.
Stafeckis intervijā neminēja konkrētus investīciju apmērus, norādot, ka programmu izstrādā AST, bet apstiprina regulators.
AST plāns liecina, ka no kopējiem finanšu ieguldījumiem desmit gadu laikā 149 miljonus latu attiecas uz projektiem, kas nav ietverti Eiropas Kopienas desmit gadu plānā, savukārt pārējo projektu īstenošanai ir cerības saņemt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
Ar pašu finansējumu īstenojamo projektu vidū ir vairāku apakšstaciju rekonstrukcija, sistēmas iekārtu nomaiņa, lai paaugstinātu pārvades sistēmas drošumu un samazinātu zudumus, kabeļu līniju caurlaides spējas paaugstināšana, lietotāju atļautās slodzes palielināšana, līniju rekonstrukcija, pieslēgumu ierīkošana, jaunas apakšstacijas Skulte izbūve.
Savukārt ES līdzfinansējumu varētu saņemt Kurzemes loka projekts, jauni savienojumi ar Lietuvu un Igauniju, atsevišķi mazāki projekti.
Saskaņā ar plānu 2012.gadā finanšu ieguldījumu apmērs pārvades sistēmā varētu sasniegt 31 miljonu latu, ieskaitot ES līdzfinansētos projektus.
Par galveno izaicinājumu LET darbībā Stafeckis uzskata stabilas, drošas, nepārtrauktas elektropārvades nodrošināšanu. Viņš atzina, ka pašreizējā situācijā jābalansē starp to, ko var atļauties un kādi darbi jāveic. "Vēsturiski skatoties, lielākā daļa tīkla veidota 60.-70.gados. Pateicoties tehniskajiem speciālistiem, remontdarbiem, iekārtas strādā, tomēr tās noveco un ir nepieciešams tehniski novērtēt to stāvokli, lai laicīgi veiktu rekonstrukcijas darbus. Jāveic sabalansētas investīcijas, lai saglabātu darboties spējīgu un drošu pārvades sistēmu," teica LET vadītājs.
Vaicāts par jaunajiem objektiem, viņš atturējās minēt konkrētas jaunbūves, bet atzina: turpinoties tendencei iedzīvotājiem doties uz ārzemēm, var izveidoties situācija, kad stāv neizmantota transformatora iekārta. "Jauni objekti parādās tad, ja top kāds jauns objekts - jauna rūpnīca ar lielām jaudām, jauns izklaides parks vai tirdzniecības centrs. Vai arī, ja iepriekšējās iekārtas nespēs nodrošināt jaudu, būs jāmodernizē," skaidroja Stafeckis.
Pēc viņa sniegtās informācijas, kopumā tīklā 330 kV apakšstaciju skaits sasniedz 15, bet 110 kV apakšstaciju skaits - 119.
LET tika izveidots, pildot ES prasības par pārvades sistēmas operatora nodalīšanu. Uzņēmums darbojas kā pārvades sistēmas īpašnieks, tā īpašumā nodots pārvades tīkls, apakšstacijas vai sadales punkti, kurus iepriekš apkalpoja AST. Savukārt AST darbojas kā neatkarīgs sistēmas operators.
Uzņēmums darbību sāka 2011.gada aprīlī. Par LET pērnā gada finanšu rādītājiem, tostarp prognozētajiem, kā arī šī gada budžeta plānu Latvenergo informāciju nesniedza.
Bijušais Siemens pārstāvniecības Latvijā vadītājs Stafeckis LET valdes priekšsēdētāja amatā stājās pērn 1.oktobrī.