Saskaņā ar pētījuma datiem uzņēmēji paredz, ka izdevumi eiro ieviešanai vienam uzņēmumam sasniegs 10-50 tūkstošus latu, bet Latvijai kopumā – 384 miljonus latu.
"Kaut arī saskaņā ar daudzkārtēju pētījumu aptaujām lielākā iedzīvotāju daļa ir noskaņota pret eiro ieviešanu, valdība deklarē šo uzdevumu kā vienu no svarīgākajiem valsts mērķiem," uzsver V. Jerošenko.
"Latvijas Bankas un premjerministra galvenais arguments ir tāds, ka vienkāršie ļaudis ne līdz galam izprot eiro ieviešanas svarīgumu un nozīmi Latvijas ekonomikai un ka uzņēmēji kopumā atbalsta eiro ieviešanu. Tādēļ veicām pētījumu, kurā tika aptaujāti 376 uzņēmumi, kas darbojas dažādās tautsaimniecības nozarēs."
Pētījuma gaitā noskaidrots, ka Latvijas uzņēmēji neuzskata, ka eiro ieviešana Latvijā paaugstinās valsts konkurētspēju – šādu viedokli pauduši 63% respondentu, skaidro Laika Stars valdes priekšsēdētāja Jeļena Loseva.
Uzņēmēji netic, ka eiro ieviešana piesaistīs papildus investīcijas (51%), kā arī pieaugs eksportētāju pārdošanas apjomi ārējos tirgos (53%). Turklāt eiro ieviešana pieprasīs no uzņēmējiem finanšu resursu ieguldījumu: 71% aptaujāto respondentu uzskata, ka izdevumi sasniegs 10 – 50 tūkstošus latu.
Atbildot uz galajautājumu "Vai Jūs atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai?", 53% respondentu paziņoja, ka neatbalsta, un 37% - ka atbalsta, bet vēlāk par 2014.gadu.
"Rodas jautājums, ja iedzīvotāji un uzņēmēji ir pret eirovalūtu, tad kam tā tiek ieviesta? Valsts labklājība taču nav atkarīga no tā, ar kādu valūtu iedzīvotāji norēķinās par precēm un pakalpojumiem, tā ir atkarīga no pareizas ekonomiskās politikas.
Laika Stars esot veicis arī salīdzinošu makroekonomiskās situācijas analīzi valstīs, kuras jau iepriekš pārgāja no nacionālās valūtas uz eiro. Tā parādīja, ka tādām valstīm kā Slovēnija, Slovākija, Igaunija nebija pamanāmas pieauguma pazīmes. Piemēram, tāds svarīgs rādītājs, kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju šajās valstīs pēc eirovalūtas ieviešanas neuzrādīja pieaugumu. Vēl vairāk, valstis saskārās ar augstākiem inflācijas rādītājiem, kas vienmēr novērojami, kad notiek pāreja no nacionālās valūtas uz eiro," norāda LS eksperts Jānis Pinnis.
"Arvien biežāk Polijas, Čehijas, Bulgārijas, Lietuva un citu valstu pārstāvji paziņo, ka šīs valstis pagaidām nesteidzas pievienoties eirozonai tādēļ, ka tām nacionālās ekonomiskās intereses ir svarīgākas par iestāšanos eiroklubā, kurā ir daudz nerisinātu problēmu," uzskata V. Jeršenko.
Viņš aicina personas, kuras ir atbildīgas par eiro ieviešanu Latvijā, nopietni apsvērt otro variantu jeb tā saucamo plānu "B", kura gadījumā Latvija atliks eiro ieviešanu uz ilgāku laiku. "Iespējams, tādā veidā mēs spēsim izvairīties no tām nopietnajām eirozonas problēmām, kuras Latvijai pievienošanās gadījumā nāksies solidāri risināt kopā ar citām eirozonas valstīm. Tomēr šos pūliņus un prāvos izdevumus šobrīd ir prātīgāk ieguldīt pašmāju ekonomisko, sociālo un demogrāfisko problēmu risināšanā."