«Kopš 2008. gada beigām Latvijas komercbanku kredītu portfelis ir sarucis par vairāk nekā 20% un arī šogad tiek prognozēts, ka kopējais kredītu portfelis turpinās samazināties. Uzņēmumu kreditēšana pakāpeniski pieaug, bet mājsaimniecības arī tuvāko gadu laikā atmaksās v laikā uzkrātās parādsaistības, jaunas neuzņemoties,» situāciju ieskicē bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis.
«Ja raugās no kopējā sabiedrības noskaņojuma viedokļa, tas kļūst pozitīvāks, pieaug interese par patēriņu, auto, mājokli – līdz ar to arī par attiecīgiem kreditēšanas veidiem. Arī uzņēmumu kreditēšanā pagājušajā gadā bija vērojams jaunā finansējuma pieaugums. Optimistiski skatoties, nevienā no kredītu kategorijām nevajadzētu būt kritumam, ja esošā situācija valsts ekonomikā un pasaulē būtiski nemainīsies,» vērtē Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, piebilstot, ka gada sākums rāda ļoti labus iedīgļus auto un mājokļu jomā – gan intereses, gan darījumu ziņā – un šis gads prognozējams labāks nekā pagājušais.
Viens no iemesliem, kas uz augošās ekonomiskās aktivitātes fona varētu veicināt kreditēšanas attīstību ir zemās procentu likmes. Kā stāsta Nordea bankas Finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš, šobrīd procentu likmes ir atgriezušās vēsturiski zemākajos līmeņos,piemēram viena mēneša Euribor likme kopā ar bankas pievienoto likmi, kredīta gada likmei lika atrasties pie 3% robežas.
«Trekno gadu» laikā 2006.-2008. gadam bāzes likmes svārstījās 3-5% robežās. Tas nozīmē, ka kopējās gada likmes šobrīd ir zemos līmeņos, vērtē A. Lāriņš. Pēc viņa teiktā procentu likmes nākotnē ietekmēs, starptautisko regulatoru prasības bankām, kas attiecas uz tādām pozīcijām kā kapitāla apjoms, likviditātes rezerve, garāka termiņa resursu apjoms, kas nozīmē arī bankām naudas resursu sadārdzināšanos, kas ietekmēs naudas cenu gala patērētājam. Tāpat procentu likmes ietekmēs konkrētās bankas spēju aizņemties naudas resursus starptautiskajos tirgos, ko savukārt ietekmēs bankas reitingi, atkarīgi gan no kredītportfeļa kvalitātes, gan valsts riska un citiem faktoriem.
«Iemesls kredītu apjomu palielinājumam ir arī tas, ka bankas ir attīrījušas vairāk vai mazās savus nelikvīdos kredītportfeļus un spēj atgriezties pie pilnvērtīgas un kvalitatīvas kredītu izsniegšanas. Tāpat banku kredītu portfeļu nodilums jākompensē ar jauniem izsniegtiem darījumiem, izņemot, ja banka kardināli nemaina savu stratēģiju,» vērtē Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.
SEB bankas sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka jūtamāka attīstība mājsaimniecību kreditēšanā varētu būt tikai nākamgad. Raugoties nākotnes kontekstā uz kreditēšanas attīstību arī G. Beļavskis pauž viedokli, ka pirmās kreditēšanas tirgus atlabšanas pazīmes varētu parādīties ne agrāk kā 2013. gadā, turklāt, no jauna izsniegto kredītu dinamika būs atkarīga arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī.