"SEB Unibankas" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Klāvs Vasks laikrakstam atzinis, ka liela kļūda banku tirgū bijusi tā, ka bankas bija aktīvas finansētājas, bet nav rūpējušās, lai attīstītu kapitāla tirgus - obligāciju, akciju.
Pēc viņa lēstā, salīdzinot ar Igauniju, Latvija ir 3-5 gadus atpalikusi, jo Igaunijā gadā ir vismaz 50 obligāciju laidieni, ko realizē dažādi uzņēmumi, bet Latvijā - viens vai divi.
«Tagad tirgus mainījies, sevišķi nekustamo īpašumu nozarē, kur attīstītāji spiesti skatīties pēc alternatīvām,» DB atzinis "Parex bankas" parāda kapitāla piesaistes grupas vadītājs Jānis Dubrovskis.
Pēc viņa teiktā, parāda vērtspapīru tirgū pēdējā gada laikā aktivizējušās un patlaban dominē bankas, kas obligāciju, ķīlu zīmju veidā aizņemas naudu sava biznesa attīstībai. Iespējams, šī ir viena no iespējām piesaistīt resursus nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības saņemt aizdevumus bankās projektu pabeigšanai vai jaunu sākšanai.
"SEB Unibankas" pārstāvis prognozējis, ka nākamgad lielo uzņēmumu sektorā varētu būt vairāki laidieni par apjomu līdz 20-30 miljoniem eiro katrs, bet vidēji lieliem uzņēmumiem sākotnējie laidieni varētu būt 5-10 miljoni eiro katrs. «Ir runa gan par publiskām, gan slēgtās emisijas obligācijām,» teicis Vasks.
Dubrovskis savukārt atzinis, ka līdz šim obligācijas nav guvušas plašu popularitāti, jo daudzos uzņēmumos novērota nezināšana par obligācijām, kā arī uzņēmumi, iespējams, nav vēlējušies atklāt visu šādos gadījumos nepieciešamo informāciju. Šī situācija gan lēnām mainās.
Viņš laikrakstam lēsis, ka Latvijā normāla obligāciju emisija sākas no 2 miljoniem eiro, līdz ar to «atkrīt» mazie uzņēmumi. Tādējādi obligāciju emisijas nevar būt tik masveidīgs pasākums kā kredīti. Obligācijas neder arī jauniem uzņēmumiem, kuriem vēl nav stabilas naudas plūsmas.
Dubrovskis pieļāvis, ka jauni emitenti parādīsies, turklāt obligāciju tirgū ir arī svarīgs faktors - investori, t.sk. privātpersonas, kas akumulējušas līdzekļus, kā arī pensiju fondi.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijā pamazām bremzējas kreditēšanas pieauguma tempi, jo banku kredītpolitika ir kļuvusi piesardzīgāka.