Laikraksts atsaucas uz SEB vadītāju Anniku Falkegrēnu, kura šā mēneša sākumā intervijā Zviedrijas Radio sacījusi, ka SEB ir izveidojusi "glābšanas komandu", kas palīdzēs kompānijām, kam radušās finanšu problēmas.
Pēc SEB vadītājas teiktā, darba grupā darbojas aptuveni 20 speciālistu ar pieredzi 90.gados notikušās Zviedrijas banku krīzes risināšanā, kuri konsultē Latvijas un Igaunijas kompānijas, kā īsā laikā restrukturēt darbību, lai pārdzīvotu zemas ekonomiskās aktivitātes periodus.
Falkengrēna arī paudusi, ka "glābšanas komandai" Baltijā būšot darba pilnas rokas tuvākajos pāris gados.
"Postimees" norāda, ka ekonomikas atdzišanas apstākļos lielās zviedru bankas ir satrauktas par savu naudu, kas izsniegta kredītos Baltijā, un tagad pieliek visas pūles, lai atgūtu aizdevumus, kas varētu pārtapt par sliktajiem kredītiem.
Pēc laikrakstā vēstītā, SEB "glābšanas komanda" piekopjot ļoti stingru attieksmi pret uzņēmumiem, kuri agrāk viegli tikuši pie kredītiem, sevišķi nekustamā īpašuma firmām, tāpēc Igaunijā jau esot bankrotējuši vairāki uzņēmumi, kuriem SEB atteikusies izsniegt turpmāku finansējumu.
Šādi SEB rīkojas, jo esot nobažījusies par saviem finanšu rādītājiem un kredītreitingiem, turklāt uz Baltijā strādājošām kredītiestādēm spiedienu izdara arī Zviedrijas centrālā banka, kas brīdinājusi, ka pret Baltijas valstīm ir jāizturas uzmanīgi, jo ekonomiku atdzišana tur notiek ātrāk nekā gaidīts un tas var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz zviedru bankām.
Pēc Igaunijas Bankas datiem, vēl pērnā gada novembrī Igaunijas banku kopējais izsniegto kredītu apjoms, kuru atmaksa kavējas vairāk nekā par 60 dienām, bijis 405 miljoni igauņu kronu (20 miljoni latu), bet jau šogad aprīlī tas sasniedzis 1,6 miljardus igauņu kronu (72 miljonus latu).
Tikmēr SEB darbinieki Igaunijā žēlojas, ka lielāko problēmu radot zviedru vēlme nodarboties ar kredītu atgūšanu, apejot igauņu baņķierus, raksta "Postimees", piemetinot, ka šāda zviedru rīcība gan esot saprotama, ņemot vērā, ka SEB zaudējumi no kreditēšanas Igaunijā šogad pirmajā sasnieguši 293 miljonus igauņu kronu (13 miljonus latu) pretstatā tikai 20 miljoniem igauņu kronu (0,9 miljoniem latu) pērn janvārī-martā.
Savukārt Igaunijas "Hansapank" vadītājs Prīts Perenss sacīja, ka "Swedbank" uzmanīgi sekojot līdzi notiekošajam Baltijā, taču pagaidām neplānojot iejaukties vietējo baņķieru darbā.