"Pētījuma rezultāti apliecina, ka latviešiem ir svarīgi ar monētu palīdzību iepazīstināt Eiropu ar Latvijas vēsturē un folklorā zīmīgiem attēliem, pie tam izvēloties simbolus, nevis vēsturiski svarīgas personas, kā to darījušas citas Eiropas valstis. Interesanti, ka populāri bijuši arī tautā pazīstami, bet ne Latvijai unikāli simboli, kā ozols un lasis, bet mūsdienīgāka tematika lielu atsaucību nav guvusi," rezultātus komentē H+K Strategies valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.
Uz jautājumu, kādus simbolus tie vēlētos redzēt uz Latvijas divu eiro nomināla monētām, 41,4% respondentu atbildē izvēlējušies Brīvības pieminekli, katrs trešais (33,2%) - Vecrīgas torņu silueta attēlu, bet 29,2% atzīmējuši Lielvārdes jostas rakstu. Respondentu vidū populāri bijuši arī tādi varianti kā Nameja gredzens (atzīmējuši 25,3% aptaujāto), rupjmaizes klaips (19,5%), jumja zīme (19,1%) un latviešu tautumeitas portrets (18,7%). Mazāku interesi izpelnījušies Kārlis Ulmanis (3,6%), Zilaiskalns (2,2%) un Artūrs Irbe (2%).
No piedāvātajiem variantiem viena eiro nomināla monētām katrs trešais respondents izvēlējies Sprīdīti (32,9%) un ozolu (32,3%), bet 31,3% norādījuši Pēterbaznīcas gaili. 22,8% iedzīvotāju neiebilstu pret Staburagu, 20,7% - pret Daugavu, bet 19,6% - pret laša attēlu, kas šobrīd rotā viena lata monētas. Pavisam neliela daļa aptaujāto uz eiro vēlētos redzēt grupu Prāta Vētra (2,7% respondentu) un biezpiena sieriņu Kārums (2,5%).
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (68,5%) uzskata, ka Latvijai būtu jāveido individulāls dizains katra nomināla eiro monētām, tādējādi stiprinot savu identitāti Eiropas valstu vidū. Šāds viedoklis ir īpaši izplatīts starp aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem (71,1%), vīriešiem (70,8%) un respondentiem ar mēneša ienākumiem virs Ls 600 (75,4%).
H+K Research pētījums veikts 2012.gada 18.-23.maijā, internetā aptaujājot 1076 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Jautājumos par vēlamajiem simboliem uz eiro monētām bija iespējams atzīmēt vairākas atbildes.