Mazākā mērā samazinājās pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam. Savukārt ienākumu negatīvais saldo attiecībā pret IKP pieauga, turpinoties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjoma izaugsmei.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešās investīcijas Latvijā kopumā 1. ceturksnī palielinājās par 7.3% un sedza trešdaļu no tekošā konta negatīvā saldo. Lielākā tekošā konta negatīvā saldo daļa tika finansēta ar aizņēmumiem no ārvalstu bankām. Rezerves aktīvi pieauga par 45.5 milj. latu.
Maksājumu bilances vērtējums
Latvijas valdības makroekonomikas stabilizācijas pasākumu kopums nupat sākts īstenot, pāris iepriekšējos mēnešos uzrādot pirmās efektīvas iedarbības pazīmes – palēninājies IKP pieaugums, kreditēšanas temps un arī cenu kāpums. Tas ļauj secināt, ka maksājumu bilances zemākie rādītāji jau ir aiz muguras un turpmāk sagaidāms pakāpenisks uzlabojums, nodrošinot vienmērīgu pāreju uz ilgtermiņā ilgtspējīgu attīstību, stiprinot investoru uzticību. 2007.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja iekšzemes patēriņa pieaugums, bet preču un pakalpojumu importa gada pieauguma temps saglabājās augsts - 36.7%. Lai arī eksports auga strauji (par 25.9%), tas nespēja nozīmīgi mazināt ārējo nesabalansētību un maksājumu bilances tekošā konta deficīts saglabājās augsts.
Tiešo investīciju apjoms Latvijā gada 1. ceturksnī sasniedza 8.1% no IKP, mazāk kā desmito daļu no tām veidoja ieguldījumi pašu kapitāla veidā. Lielāko daļu no tiešo investīciju kapitāla veidoja reinvestētā peļņa un cits investīciju kapitāls. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo gandrīz pilnībā sedza tekošā konta negatīvo saldo, taču atšķirībā no iepriekšējā gada, aizvien lielāku īpatsvaru ieguva to īstermiņa daļa. Latvijas lielāko komercbanku mātes bankas Ziemeļvalstīs ir izteikušas gatavību pakāpeniski samazināt kreditēšanas tempus, kas varētu atstāt pozitīvu iespaidu tekošā konta samazināšanās virzienā, taču aizņemšanās tempu samazinājumu tā rezultātā būtu pāragri sagaidīt jau 1. ceturkšņa rezultātos - Latvijas banku neto aizņēmumi sasniedza 23.9% no IKP, kas bija par 4.2 procentu punktiem vairāk nekā vidēji 2006. gadā.
Lai arī saspringtā situācija Latvijas finanšu tirgos februārī un martā lika Latvijas Bankai veikt intervences un pārdot eiro, 1. ceturkšņa kopējie rezultāti bija pozitīvi -- centrālās bankas rezerves aktīvi palielinājās.
Izšķiroši svarīga loma makroekonomiskās nesabalansētības mazināšanā turpmāk būs konsekventai valdības pasākumu plāna īstenošanai, kas vērsts uz inflācijas bremzēšanu un valsts makroekonomiskās situācijas stabilizēšanu. To šī gada martā pieņēma Latvijas valdība un maijā, veicot atbilstošas izmaiņas likumdošanā, akceptēja Saeima.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs
Tālrunis 670 22 349; mobilais tālrunis: 265 10 385