2012. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas pasts ir sasniedzis 19 miljonus latu neto apgrozījumu un 1,14 miljonu latu lielu tīro peļņu. Abi šie rādītāji pārsniedz pagājušā gada analoga perioda rezultātus, bet, kopumā skatoties, pirmoreiz kopš 2004. gada Latvijas pasts spējis strādāt ar tik pozitīvu finanšu rezultātu.
Par pasta rezultātiem intervijā DB stāsta Latvijas valstij 100% piederošās pasta kompānijas AS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kurš līdz ar jauniecelto valdi pasta uzņēmumu sāka vadīt tikai šā gada sākumā. Paplašinot pasta pakalpojumu pieejamību, jau augustā uzņēmums eksperimentālā kārtībā piedāvāšot klientiem pienākošos pasta paku sūtījumus saņemt ne tikai pasta nodaļās, bet arī vairākās Statoil degvielas uzpildes stacijās.
Tikmēr valstij piederošā Latvijas pasts konkurenti – privātuzņēmēji – iepriekš piešķirto valsts atbalstu šim uzņēmumam uzskata par konkurenci neveicinošu.
Lai segtu LP radītos zaudējumus par piegādēm lauku apvidos no 2007. gada līdz 2011. gadam, valsts piešķīrusi kompensācijas 19,4 miljonu latu apmērā. «LP iepriekšējo gadu zaudējums taču kompensēja valsts un ar tādu atbalstu jebkurš uzņēmums uzrādītu peļņu,» par LP pērnā un šā gada pusgada peļņu saka Latvijas pasts konkurējošas PostService vadītāja Nadežda Razumova.
Par to, vai LP tik tiešām pelnīs un cik efektīva būs izmaksu samazināšana būs skaidrs tikai gada beigās, norāda Abonēšanas centrs Diena (ACD) valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks. Taču viņš zina teikt, ka LP joprojām esot problēmas ar preses piegādēm teritorijās, kur ACD tikai plāno darboties.
Tikmēr bijušais LP valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis atturējās vērtēt uzņēmuma finanšu darbības rādītājus, jo ar šo jomu jau vairākus gadus vairs neesot saistīts.
Citi agrāko gadu Latvijas pasta vadības komandā strādājošie atzina, ka pasta pakalpojumu klāstā ir kaut kas no finanšu sektora, kaut kas no mazumtirdzniecības, kravu ekspeditoru biznesa atzina. Viņi uzsvēra, ka šo dažādo pakalpojumu plašais kokteilis ir lielā uzņēmuma iespēja sekmīgi konkurēt tirgū. Savukārt I. Krauklis norāda, ka ārzemēs pasta kompānija veiksmīgi ir atradušas pakalpojumu nišas, kas ļauj ne tikai izdzīvot, bet arī gūt peļņu.