Vēl nesen tiem, kuri kredītu buma laikā bija ļāvušies tobrīd kārdinoši zemo eiro peldošo likmju vilinājumam, bija uzspiests zaudētāju zīmogs, jo finanšu tirgos septembra vidū sākušās panikas lēkmes dēļ starpbanku kredītu indekss Euribor bija krasi palēcies, norāda laikraksts. Tomēr kopš oktobra situācija sākusi mainīties viņiem par labu, turklāt nākamā gada sākums nefiksēto likmju piekritējiem tiek ieskicēts vēl optimistiskāks.
Bankas gan norādījušas, ka zaudētāji vai uzvarētāji šeit saskatāmi tikai īstermiņā. "Jūsu trīs mēnešu likmi pārskatīja septembrī? Kredītu termiņi ir krietni garāki par trīs mēnešiem. Nepaveicās vienā pārskatīšanas reizē, paveiksies citā. Visā kredīta atmaksas periodā sakritības noteikti izlīdzināsies," vaicāts par tiem, kuriem procentlikmju pārskatīšana sakrita ar augsto lēcienu šī gada septembrī, norādījis Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Mainīgā likme piedāvā varbūtību, ka maksājumi piecu gadu posmā drīzāk būs zemāki, taču svārstīgi. Tikmēr ar fiksēto likmi maksājumi drīzāk būs lielāki, jo par risku samazināšanu ir jāmaksā, skaidrojis eksperts.
Latvijas vidējam kredītņēmējam svarīga ir Euribor trīs mēnešu likmes uzvedība, jo tieši šī izvēle vietējo kredītņēmēju vidū ir visizplatītākā. Pēc Nordea bankas prognozēm, triju mēnešu likme nākamā gada maijā varētu būt 3% līmenī pretstatā šī gada novembra sākumam ar 4,73%. "Tirgū gan vēl arvien ir nenormāla situācija. Par to liecina starpība starp Eiropas Centrālās bankas noteikto bāzes likmi un [komercbanku], piemēram, trīs mēnešu likmi," norādījis Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.
Viņš piebildis, ka svaigā finanšu krīze bankām skaudri atgādinājusi, ka nauda nekad vairs nebūs tik lēta, kā pirms trim četriem gadiem. "Riski ir pieauguši, bankām sevi jāpasargā, un tās vairs neliek klāt 1%, bet gan krietni vairāk," par bankas procentlikmi, kas kopā ar Euribor veido kopējos kredīta procentmaksājumus, teicis A.Lāriņš.
P.Strautiņš uzskata, ka vienlaikus ar mainīgās likmes kritumu, kas sākās oktobrī un varētu turpināties visu nākamo gadu, fiksētās likmes gan varētu celties pieaugušo risku dēļ.
Visu Ievas Noras Fīreres rakstu "Kredītnasta atslābs" lasiet šodien Dienā.