Laikraksts, raksta, ka procentu likmi «ātrie» kreditētāji vispār nepiemin, kaut gan to pieprasa valdības noteikumi. Tā vietā uzrāda «komisijas maksu», «maksājumu mēnesī», «izsniegšanas maksu» u. tml. Piemēram, uz vienu mēnesi aizņemoties 100 latu, «komisijā» būs jāmaksā 9, 10, 26 vai pat 30 lati. Aizņemoties 10 latus uz desmit dienām, jāatdod 12 latu.
Jau naudas izteiksmē summas, salīdzinot ar banku patēriņa kredītiem, varētu šķist iespaidīgas. Vēl draudīgākus apveidus tās iegūst, izteiktas ar gada procentu likmēm – tās sniedzas pat vairākos desmitos tūkstošu procentu. Piemēram, ņemot 100 latu kredītu uz vienu mēnesi, iznāk, ka jāmaksā 218% gadā (SMS Credit), 721,70% gadā (Credit 24), 842,69% gadā (OpenCredit), 1564% gadā (Icredit.lv). Pie mazākām summām uz īsāku termiņu kredīta cena pieaug vēl ievērojamāk. Piemēram, no Top credit aizņemoties 40 latus uz divām nedēļām, likme iznāk 11 497% gadā, bet desmit latiem likme sniedzas daudzos desmitos tūkstošu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzskata, ka procentu likmes nebanku kreditētājiem «mēdz būt nesamērīgi augstas», tomēr FKTK nav tiesību tās kontrolēt, atzīst FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Šis jautājums atbilstot patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencei. Taču arī PTAC likmes nevērtē, apliecina Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde. PTAC uzdevums ir vērtēt līguma nosacījumus, tajā skaitā soda sankcijas un aprēķina metodiku, reklāmas u. c., bet procentu likme būtu jāregulē pašam tirgum un konkurencei.
Igaunijas premjers Andruss Ansips, diskutējot par nebanku kreditētāju iegrožošanu, aizdošanu pat uz 60 – 70% gadā nodēvējis par «nepārprotamu augļošanu». Latvijā krimināllikuma 201. pants noteic, ka «par dažādu veidu aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām». Tiesa, ne policijā, ne prokuratūrā neatceras, ka šis pants jelkad būtu ticis izmantots.