Pēc K.Olšteina domām ir vairāki priekšnosacījumi par kuriem jābūt 100% pārliecībai pirms Latvija uzņemas līdzatbildību par tik finanisāli apjomīgu projektu.
Pirmkārt, valstij ir jābūt garantijām, ka Latvija no AES varēs iegādāties elektroenerģiju par krietni zemākām cenām nekā brīvajā tirgū vai Nord pool elektroenerģijas biržā. Pretējā gadījumā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi, iegādājoties elektroenerģiju, būs spiesti maksāt vairāk. Šobrīd nav pārliecības un garantiju, ka Visaginas AES cena būs zemāka kā elektroenerģijas cena brīvajā tirgū.
Ņemot vērā Latvijas lēmumu atbalstīt šāda stratēģiski svarīga milzu projekta attīstību Lietuvā, mums no kaimiņiem ir jāsagaida līdzīgs atbalsts cita stratēģiski svarīga objekta būvniecībai Baltijas kontekstā – sašķidrinātās gāzes termiņāļa būvniecība Rīgā," uzskata K. Olšteins. Ja Lietuva neatbalsta šī projekta attīstīšanu Latvijā, nav saprotams, kāpēc mums būtu jāsniedz savs bezierunu atbalsts cita stratēģiski svarīga enerģētikas projekta attīstīšanai Lietuvā, pie tam ar finansiāli vēl lielākām investīcijām.
Negūstot pārliecību par abu šo faktoru pozitīvu iznākumu, atbalsts šim projektam neesot sniedzams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka esot daudz papildus šaubīgu faktoru un apsvērumu.
Eiropas Savienībā vairums valstu jau ir stratēģiski nolēmušas atteikties no atomenerģijas, un pievērsties citu enerģijas avotu attīstībai – galvenokārt atjaunojamai enerģijai. "Vai ir saprātīgi ieguldīt 1 miljardu eiro Latvijas valsts un iedzīvotāju naudas tehnoloģijā, no kuras ES valstis jau ir atteikušās, vai plāno to darīt?" vaicā deputāts.
Otrkārt – 1 miljarda eiro investīcijas ir milzīgs finansiālais resurss, ko Latvijas veiksmīgi var ieguldīt citos projektos, kas dos ekonomisko atdevi valstij. Ieguldot šo naudu AES attīstībā Lietuvā mēs veicam tiešu ieguldījumu Lietuvas ekonomikas izaugsmē, kamēr vienīgā ekonomiskā atdeve mums būtu nosacīta energodrošība par neskaidru cenu, lai arī energoneatkarība jau šobrīd ir nodrošināma caur energosavienojumiem ar Skandināvijas valstīm un caur enerģijas iegādi kopējā energotirgū.
Runājot vienkāršos salīdzinājumos – visa iespējamā nodokļu nauda no AES uzņēmuma nonāks Lietuvas budžetā – PVN, nekustamā īpašuumu nodoklis un nodarbinātie darbinieki. Latvijas ieguvums šādā projektā ir ļoti nosacīts. Ir apšaubāms, ka tas atsvers mūsu finansiālos ieguldījumus.
Treškārt – ekoloģiskais faktors. Fakts ka Visaginas AES atrodas pie pašas Latvijas robežas arī nav pluss šī projekta atbalstam. Ekoloģisko risku nozīmība attiecībā uz AES aktualizējās pēc traģēdijas Japānā. Pat ja mēs atrodamies ģeogrāfiski mierīgā zonā, tas nedod pilnīgu pārliecību par risku neesamību attiecībā uz AES drošību. Ne velti tieši AES drošība un ekoloģiskie riski bija viens no galvenajiem argumentiem kāpēc Vācija tik strauji nolēma atteikties no AES tehnoloģijas.